No 2019. gada 5. līdz 7. jūnijam Zaļeniekos, Jelgavas novadā notika 4.Latvijas Lauku kopienu parlaments, aktualizējot esošās un briestošās pārmaiņas lauku telpā.
Zaļeniekos vienkopus pulcējās viedokļu līderi, inovatori, pētnieki, pašvaldību pārstāvji un politikas veidotāji, lauku iedzīvotāji un uzņēmēji, kas veido jaunos - modernos, dinamiskos, invovatīvos un konkurētspējīgos laukus!
Kas ir mūsdienīga dzīvošana laukos? Depopulācija, sabiedrības novecošanās, infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība, tehnoloģiskā attīstība, realitātes un virtualitātes sinerģija un konflikti, ekonomiskā paradigmu maiņa ir daļa no izaicinājumiem, kas kā atbildes reakcija sekmē jaunu dzīvesstilu, uzņēmējdarbības jomu un iniciatīvu veidošanos laukos.
2019. gada 6. un 7. jūnijā biedrība „Latvijas Lauku forums” kopā ar partneriem radīja vidi Latvijas un Eiropas jauno iniciatīvu aktualizēšanai, sniedzot iespēju pārmaiņu ieviesējiem identificēt domubiedrus, esošajiem aktīvistiem gūt jaunas idejas un iedvesmu, esošajiem pilsētniekiem – iedrošinājumu uzdrīkstēties, bet vietējiem, reģionāliem un nacionāliem politikas veidotājiem - apzināt esošo likumdošanas un atbalsta instrumentu atbilstību lauku realitātei.
Parlamenta norises vieta bija Zaļā muiža, kultūras nams un citas vietas Zaļeniekos, Jelgavas novadā kur vienkopus pulcējās vairāki simti pārmaiņu veidotāju un lauku dzīves un telpas attīstības entuziasti, lai divu dienu garumā „uz galda” liktu diskusijas par mūsdienīgiem laukiem.
Diskusijās, iedvesmas un pieredzes stāstos, sarunās un praktiskā izziņā mēs radījām skaidru pārliecību, ka Latvijas lauki ir dinamiska, moderna, atvērta un konkurētspējīga telpa, kas vairs nav tikai pārtikas ražotāju un lauksaimnieku darbavieta, bet gan ikvienam ir lieliska telpa, kur dzīvot, strādāt un viesoties.
Latvijas Lauku kopienu parlamentā aicināja piedalīties ikvienu lauku iedzīvotāju un uzņēmēju, vietējo kopienu līderus, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvjus, deputātus, valsts pārvaldes pārstāvjus un politikas veidotājus - ikvienu, kurš ir gatavs līdzdarboties mūsdienām piemērotas, pievilcīgas un konkurētspējīgas vides veidošanā mazajās pilsētās un lauku reģionos.
2019. gada 6. un 7. jūnijā biedrība „Latvijas Lauku forums” kopā ar partneriem radīja vidi Latvijas un Eiropas jauno iniciatīvu aktualizēšanai, sniedzot iespēju pārmaiņu ieviesējiem identificēt domubiedrus, esošajiem aktīvistiem gūt jaunas idejas un iedvesmu, esošajiem pilsētniekiem – iedrošinājumu uzdrīkstēties, bet vietējiem, reģionāliem un nacionāliem politikas veidotājiem - apzināt esošo likumdošanas un atbalsta instrumentu atbilstību lauku realitātei.
Parlamenta norises vieta bija Zaļā muiža, kultūras nams un citas vietas Zaļeniekos, Jelgavas novadā kur vienkopus pulcējās vairāki simti pārmaiņu veidotāju un lauku dzīves un telpas attīstības entuziasti, lai divu dienu garumā „uz galda” liktu diskusijas par mūsdienīgiem laukiem.
Diskusijās, iedvesmas un pieredzes stāstos, sarunās un praktiskā izziņā mēs radījām skaidru pārliecību, ka Latvijas lauki ir dinamiska, moderna, atvērta un konkurētspējīga telpa, kas vairs nav tikai pārtikas ražotāju un lauksaimnieku darbavieta, bet gan ikvienam ir lieliska telpa, kur dzīvot, strādāt un viesoties.
Latvijas Lauku kopienu parlamentā aicināja piedalīties ikvienu lauku iedzīvotāju un uzņēmēju, vietējo kopienu līderus, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvjus, deputātus, valsts pārvaldes pārstāvjus un politikas veidotājus - ikvienu, kurš ir gatavs līdzdarboties mūsdienām piemērotas, pievilcīgas un konkurētspējīgas vides veidošanā mazajās pilsētās un lauku reģionos.
4. Latvijas Lauku kopienu parlamentā tika izstrādāta rezolūciju ar septiņiem galvenajiem virzieniem, kas būtu jāiekļauj visu līmeņu attīstības plānošanas dokumentos. Vairāk nekā 200 dalībnieki no visiem Latvijas reģioniem apstiprina rezolūcijā ietverto, ka jāveicina izpratne par viedo kopienu veidošanu, jānodrošina pievilcīgi apstākļi dzīvošanai un uzņēmējdarbībai laukos, efektīvi un ilgtspējīgi jāizmanto vietējie resursi, jāpalielina iedzīvotāju un NVO ietekme pašvaldību lēmumos, plānojot publiskā finansējuma prioritātes, jāveido atbalsta programmas arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un videi draudzīgas saimniekošanas principu ievērošanu.
Latvijas lauki un mazpilsētas ir bagātas ar daudzveidīgu pieredzi un pilsoniskām un uzņēmējdarbības iniciatīvām, ko iedzīvotāji, uzņēmumi, organizācijas un pašvaldību pārstāvji īsteno sociālekonomiskās situācijas un vides uzlabošanai. 4. Lauku kopienu parlamentā prezentētie vairāk nekā 50 pieredzes stāsti atspoguļoja jaunās lauku paradigmas iedzīvināšanu, ar jaunām pieejām un risinājumiem gan sniedzot atbildes uz ilgstošiem izaicinājumiem, piemēram, depopulāciju un jauniešu aizbraukšanu no lauku teritorijām, pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, gan radoši izmantojot jaunās tehnoloģijas, pieejas un zināšanas, kā arī izstrādājot nebijušus risinājumus uzņēmējdarbībā un kopienu vides veidošanā. Pieredzes veiksmes stāstu iepazīšana un daudzināšana veicina mūsdienīgām attīstības tendencēm atbilstošu risinājumu integrēšanu rīcībpolitiku izstrādē un attīstītības dokumentu plānošanā, ar mērķi tuvināt politikas izstrādātājus un lēmumu pieņēmējus iedzīvotājiem.
Latvijas lauki un mazpilsētas ir bagātas ar daudzveidīgu pieredzi un pilsoniskām un uzņēmējdarbības iniciatīvām, ko iedzīvotāji, uzņēmumi, organizācijas un pašvaldību pārstāvji īsteno sociālekonomiskās situācijas un vides uzlabošanai. 4. Lauku kopienu parlamentā prezentētie vairāk nekā 50 pieredzes stāsti atspoguļoja jaunās lauku paradigmas iedzīvināšanu, ar jaunām pieejām un risinājumiem gan sniedzot atbildes uz ilgstošiem izaicinājumiem, piemēram, depopulāciju un jauniešu aizbraukšanu no lauku teritorijām, pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, gan radoši izmantojot jaunās tehnoloģijas, pieejas un zināšanas, kā arī izstrādājot nebijušus risinājumus uzņēmējdarbībā un kopienu vides veidošanā. Pieredzes veiksmes stāstu iepazīšana un daudzināšana veicina mūsdienīgām attīstības tendencēm atbilstošu risinājumu integrēšanu rīcībpolitiku izstrādē un attīstītības dokumentu plānošanā, ar mērķi tuvināt politikas izstrādātājus un lēmumu pieņēmējus iedzīvotājiem.
| 4. Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolucija_2019.pdf |
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Apstiprināta 4. Lauku kopienu parlamenta norises vieta!
Ar prieku varam paziņot visai Latvijai, ka 4. Latvijas Lauku kopienu parlaments notiks Jelgavas novada Zaļenieku pagastā!
Lauku kopienu parlamenta norises vieta tikka izziņota atklātā pieteikšanās, bet izvēlē nozīmīgākā loma bija cilvēku atvērtībai un vēlmei iesaistīties, iedzīvotāju aktivitātēm un radītajiem darbiem, īstenotajām iespējām mijiedarbībā vienam ar otru, dabu, kultūru, vietas vēsturi, pastāvošo un nākotnes iecerēm, nevis kultūras un dabas pieminekļu bagātībai teritorijā. Lauku kopienu parlamenta organizēšanā sadarbosimies ar vietējiem iedzīvotājiem, kultūras un pašvaldības darbiniekiem, uzņēmējiem un citiem vietējiem vai ar vietu saistītajiem ļaudīm (izmitinot dalībniekus, pārdodot saražoto produkciju, izrādot paveikto, iesaistoties kultūras pasākumos, atbalstot tehniskajā norisē u.c.), nostiprinot sadarbību vietējā mērogā un popularizējot teritoriju nacionālā un starptautiskā mērogā.
Jelgavas novada pašvaldība, iedzīvotāji un uzņēmēji ir fantastiska komanda un lielisks labās prakses stāsts, ko ikvienam būs iepēja izbaudīt un izzināt, piedaloties 4. Latvijas Lauku kopienu parlamentā 2019. gada jūnijā!
Lauku kopienu parlamenta norises vieta tikka izziņota atklātā pieteikšanās, bet izvēlē nozīmīgākā loma bija cilvēku atvērtībai un vēlmei iesaistīties, iedzīvotāju aktivitātēm un radītajiem darbiem, īstenotajām iespējām mijiedarbībā vienam ar otru, dabu, kultūru, vietas vēsturi, pastāvošo un nākotnes iecerēm, nevis kultūras un dabas pieminekļu bagātībai teritorijā. Lauku kopienu parlamenta organizēšanā sadarbosimies ar vietējiem iedzīvotājiem, kultūras un pašvaldības darbiniekiem, uzņēmējiem un citiem vietējiem vai ar vietu saistītajiem ļaudīm (izmitinot dalībniekus, pārdodot saražoto produkciju, izrādot paveikto, iesaistoties kultūras pasākumos, atbalstot tehniskajā norisē u.c.), nostiprinot sadarbību vietējā mērogā un popularizējot teritoriju nacionālā un starptautiskā mērogā.
Jelgavas novada pašvaldība, iedzīvotāji un uzņēmēji ir fantastiska komanda un lielisks labās prakses stāsts, ko ikvienam būs iepēja izbaudīt un izzināt, piedaloties 4. Latvijas Lauku kopienu parlamentā 2019. gada jūnijā!
Latvijā notiks Eiropas Lauku Jauniešu parlaments
2017. gada 11. augustā Līgatnes novada Ratniekos pulcēsies jaunieši no Eiropas Savienības, Balkānu un Melnās Jūras reģiona valstīm, lai piedalītos Pirmajā Eiropas Lauku Jauniešu parlamentā. Būs pārstāvji no Dānijas, Norvēģijas, Austrijas, Šveices, Slovēnijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Latvijas, Armēnijas un Albānijas. Šī Jauniešu parlamentā iegūtie rezultāti tiks iekļauti Eiropas Lauku parlamentā, kas šogad notiks Nīderlandes pilsētā Vernhostā oktobrī.
Parlamenta laikā, Eiropas lauku jaunieši interaktīvā veidā, balstoties uz pērn izstrādāto Eiropas lauku pilsoniskās sabiedrības manifestu par nepieciešamajām rīcībām lauku nākotnei, kurā būtisku vietu ieņem jaunieši, risinās 21. gadsimta lauku jauniešu izaicinājumus. Uzmanība tiks pievērsta gan jauniešiem, kas šobrīd dzīvo laukos, gan arī tiem, kuri dažādu apsvēru dēļ ir pametuši dzīvi laukos. Kā radīt apstākļus, kas ļautu apvienot globālās urbanizācijas radītās sociālās un ekonomiskās vajadzības, kur lielu lomu spēlē digitalizācijas procesi, ar iespēju jauniešiem dzīvot, veiksmīgi attīstīt idejas un pašrealizēties lauku teritorijās?
Eiropas Lauku telpa ir dažāda. Eiropas Dienvidu valstis, kas šobrīd pārdzīvo patvēruma meklētāju krīzi, Balkānu valstis un Armēnija ar lauku iedzīvotāju izaicinājumiem kalnu apvidos, taču visai lauku telpai kopīga ir iedzīvotāju aizplūšanas problēma, kas rezultējas ar urbanizācijas līmeņa pieaugumu. Pasākuma laikā būs iespēja sajust un iepazīties ar būtiskajām atšķirībām darba sesijā “Eiropas Gars”, ar dažādo valstu vizītkartēm, mēģinājumiem vienoties par kopīgo darba sesijās “Lauku ciems Eiropā” un “Jauniešu Balss”, kā arī jauniešu piedāvāto risinājumu analīzi kopā ar Eiropas un Latvijas lauku attīstības ekspertiem sadaļā “Lauku jauniešu iespējas Eiropā”.
Latvijā starptautisko pasākumu rīko biedrības “Latvijas Lauku forums”, “Latvijas Mazpulki” un Ciemu Rīcības asociācija Somijā. Eiropas Lauku Jauniešu parlaments tiek rīkots, gatavojoties Eiropas Lauku parlamentam šī gada oktobrī, kas ir lauku pilsoniskās sabiedrības kustība, un paredzēta, lai paustu iedzīvotāju pozīciju Eiropas politiķiem, kā arī rīcības politikas izstrādātājiem. Eiropas Lauku Jaunieši parlaments ir sākums lauku jauniešu pilsoniskās balss apvienošanai cerīgai lauku nākotnes veidošanai Eiropā. Parlamenta darba valoda būs angļu.
Par iespējamo dalību Eiropas Lauku Jauniešu parlamentā aicinām sazināties ar organizatoriem.
kontakti
Āris Ādlers, Latvijas Lauku forums
E-pasts: [email protected], tel. 26468620
VAIRĀK PAR ORGANIZATORIEM
Biedrība ”Latvijas Lauku forums”: http://llf.partneribas.lv/lv/
Latvijas Mazpulki: http://www.mazpulki.lv/
| lv_preses_relize.pdf |
Atskats uz 3.Latvijas Lauku kopienu parlamentu
Radošais Toms Ezeriņš no Kandavas sagatavoja video atskatu uz Kopienu parlamentu, liels viņam paldies par šo milzīgo ieguldījumu, kas vienmēr ļaus atcerēties pozitīvās emocijas!
Kandavā noslēdzies 3.Latvijas Lauku kopienu parlaments "Visai Latvijai jādzīvo!"
3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībnieki atbalstījuši 10 būtiskākos virzienus lauku nākotnes attīstībai nākamajiem diviem gadiem, paužot nepieciešamību iekļaut vairākus punktus nākamajam Latvijas Nacionālajā attīstības plānam, Lauku attīstības programmai pēc 2020. gada, Reģionālajās attīstības pamatnostādnēm pēc 2019. gada, Sabiedrības virzītai vietējai attīstībā pēc 2020. gada, kā arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs pēc 2018. gada. Parlamenta dalībnieki rosinājuši Ministru kabineta un NVO memoranda padomei aktīvi rīkoties, lai Ministrijas un pašvaldības uzlabotu tiesisko vidi dažādu funkciju deleģēšanai nevalstiskām organizācijām, kā arī veicinātu sabiedrības iespējas iesaistīties caurspīdīguma veicināšanā valsts pārvaldē un pašvaldību darbā.
Rezolūcijā pausta skaidra nepieciešamība pēc lielākas kopienu iesaistes attīstības plānošanā un īstenošanā gan nacionālā, gan vietējā līmenī nākamajā plānošanas periodā. Ir jāīsteno pārnozariska un efektīva pieeja, kas atbalstītu lauku izaicinājumu risināšanu, balstoties uz vairāku fondu mērķu koordinētu īstenošanu, tādejādi strādājot ar teritoriju vajadzībām un attīstības redzējumu šai konkrētai teritorijai.
Būtiski ir rūpēties arī par kvalitatīva darbaspēka un uzņēmēju piesaisti lauku teritorijām, ko var veikt ar piemērotas dzīves telpas, privātu un publisku finansējuma pieejamību. Uzņēmējdarbības veicināšanai, nepieciešams rūpēties par infrastruktūras attīstību, kā arī paredzamu un uzņēmējdarbību rosinošu nodokļu sistēmu. Elektronisko pakalpojumu attīstība, kā arī lauku cilvēkiem pieeja attālinātajiem valsts pakalpojumiem un komunikācijas kanāliem ir atzīstama kā viena no tuvāko gadu prioritātēm.
Parlamenta dalībnieki atbalsta gan sistemātiska atbalsta nodrošināšanu NVO, gan Sabiedrības Virzītas Vietējās attīstības pieejas turpināšanu un attīstību Latvijā, veicinot uz kvalitatīviem pētījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu attīstības jautājumos un īstenojot inovatīvus- stratēģiskus starpteritoriālus projektus.
Darba grupās atzīts kultūras izpratnes un izpausmes nozīmīgums. Savstarpējās sarunas, dialogs ar citādi domājošiem, kopdarbība un ieinteresētība atbalstīt līdzcilvēkus var kalpot par rīku pārmaiņu radīšanai kopienā, teikts 3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcijā.
3. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika no 15. - 18. jūnijam Kandavā. Tas pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas lauku kopienu, pašvaldību pārstāvjus, pētniekus, praktiķus un lauku attīstības entuziastus no visas Latvijas, tostarp nacionālu un Eiropas mēroga lauku un pilsonisko tīklu pārstāvjus.
Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas 69 biedru organizācijas. Vairāk par LLF: www.llf.partneribas.lv
Latvijas Lauku kopienu parlamentu „Visai Latvijai jādzīvo! – Lauku nākotnes ceļa izstrāde” organizē Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Kandavas partnerību un Kandavas novada pašvaldību. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta līguma Nr.2017.LV/NVOF/DAP/MAC/029/01
Rezolūcijā pausta skaidra nepieciešamība pēc lielākas kopienu iesaistes attīstības plānošanā un īstenošanā gan nacionālā, gan vietējā līmenī nākamajā plānošanas periodā. Ir jāīsteno pārnozariska un efektīva pieeja, kas atbalstītu lauku izaicinājumu risināšanu, balstoties uz vairāku fondu mērķu koordinētu īstenošanu, tādejādi strādājot ar teritoriju vajadzībām un attīstības redzējumu šai konkrētai teritorijai.
Būtiski ir rūpēties arī par kvalitatīva darbaspēka un uzņēmēju piesaisti lauku teritorijām, ko var veikt ar piemērotas dzīves telpas, privātu un publisku finansējuma pieejamību. Uzņēmējdarbības veicināšanai, nepieciešams rūpēties par infrastruktūras attīstību, kā arī paredzamu un uzņēmējdarbību rosinošu nodokļu sistēmu. Elektronisko pakalpojumu attīstība, kā arī lauku cilvēkiem pieeja attālinātajiem valsts pakalpojumiem un komunikācijas kanāliem ir atzīstama kā viena no tuvāko gadu prioritātēm.
Parlamenta dalībnieki atbalsta gan sistemātiska atbalsta nodrošināšanu NVO, gan Sabiedrības Virzītas Vietējās attīstības pieejas turpināšanu un attīstību Latvijā, veicinot uz kvalitatīviem pētījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu attīstības jautājumos un īstenojot inovatīvus- stratēģiskus starpteritoriālus projektus.
Darba grupās atzīts kultūras izpratnes un izpausmes nozīmīgums. Savstarpējās sarunas, dialogs ar citādi domājošiem, kopdarbība un ieinteresētība atbalstīt līdzcilvēkus var kalpot par rīku pārmaiņu radīšanai kopienā, teikts 3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcijā.
3. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika no 15. - 18. jūnijam Kandavā. Tas pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas lauku kopienu, pašvaldību pārstāvjus, pētniekus, praktiķus un lauku attīstības entuziastus no visas Latvijas, tostarp nacionālu un Eiropas mēroga lauku un pilsonisko tīklu pārstāvjus.
Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas 69 biedru organizācijas. Vairāk par LLF: www.llf.partneribas.lv
Latvijas Lauku kopienu parlamentu „Visai Latvijai jādzīvo! – Lauku nākotnes ceļa izstrāde” organizē Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Kandavas partnerību un Kandavas novada pašvaldību. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta līguma Nr.2017.LV/NVOF/DAP/MAC/029/01
3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcija
| 3llkp_rezolucija.pdf |
Izmantojot parlamenta darba grupās apkopoto informāciju, izteiktos viedokļus un priekšlikumus, 3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībnieki diskutēja par sekojošiem darbības virzieniem, kuri būtu vērtējami Latvijas izaugsmes un attīstības mērķu sasniegšanai:
I ATBILDĪBA PAR VALSTS ATTĪSTĪBU: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam.
II ATBILDĪBA PAR LAUKU ATTĪSTĪBU: Latvijas lauku attīstības programma pēc 2020. gada.
III ATBILDĪBA PAR REĢIONĀLO ATTĪSTĪBU: Reģionālās politikas pamatnostādnes pēc 2019. gada.
IV ATBILDĪBA PAR SABIDERĪBAS VIRZĪTU ATTĪSTĪBU: Sabiedrības virzīta vietējā attīstība un LEADER pieeja pēc 2020. gada.
V DELEĢĒTA ATBILDĪBA PAR KOPĪGU MĒRĶU SASNIEGŠANĀ: Ministriju un pašvaldību deleģējumi nevalstiskajām organizācijām.
VI ATBILDĪBA VIENAM PRET OTRU: Sabiedrības iesaiste un caurspīdīgums valsts pārvaldes un pašvaldību darbā normatīvajā regulējumā un praksē.
VII ATBILDĪBA PAR IEKĻAUJOŠU SABIEDRĪBU: Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes pēc 2018. gada.
VIII ATBILDĪBA PAR BĒRNU UN JAUNIEŠU (DZĪVES) PIEREDZI: Skolas soma un laikmetīgā māksla lauku teritorijās un mazpilsētās.
IX ATBILDĪBA PĀRI ROBEŽĀM: Latvija.lv – e-pakalpojumi un informācijas banka Latvijā un ārvalstīs.
X ATBILDĪBA PAR PĀRMAIŅĀM KOPIENĀ: Kinofilma un diskusija.
3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta laikā izstrādāto ieteikumu īstenošana sekmētu ne tikai Latvijas lauku, bet visas Latvijas attīstību, jo lauku teritoriju attīstība ietekmē līdzsvarotas reģionālās attīstības iespējamību Latvijā. Tieši spēja sadarboties ir teritorijas attīstību noteicošais faktors, kas vairākkārt apstiprinājās darba grupu diskusiju gaitā.
kontakti
Anita Seļicka, Latvijas Lauku forums
E-pasts: [email protected]
Tel.: 29442492
Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas 69 biedru organizācijas. Vairāk par LLF: www.llf.partneribas.lv
[1] Vairāku fondu pieeja
[2] Ģeogrāfiska un Interešu
[3] Nacionāla, reģionāla un vietēja
[4] Lauku teritorijās un mazpilsētas
[5] Zviedrija, kā viens no piemēriem
[6] Skaidri un nepārprotami
I ATBILDĪBA PAR VALSTS ATTĪSTĪBU: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam.
- Vērtēt pamatotību un lietderību fondu pieejas mainīšanai nākamajā periodā, kā vienu no pieejām minot multifondu[1] principu; vērtēt principa– nauda seko iedzīvotājam – ieviešanu plānošanā un finansēšanā.
- Aktivizēt un motivēt iedzīvotājus lielākai kopienu[2] iesaistei, radot iespēju īstenot projektus, kurus šobrīd īsteno pašvaldības (realizējamas idejas un konkurence pašvaldības iekšienē).
- Līdz ar iedzīvotāju pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības prasmju stiprināšanu, mazināt pašvaldību lomu un iesaisti uzņēmējdarbībā.
- Stiprināt pierādījumos balstītu un mērķtiecīgu politikas plānošanu, nodrošinot kvalitāti un atbilstību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos[3].
II ATBILDĪBA PAR LAUKU ATTĪSTĪBU: Latvijas lauku attīstības programma pēc 2020. gada.
- Skaidri definēti mērķi lauku attīstībai (ietverot laukus[4] kā dzīvesvietu, skatīt kopumā, nevis tikai lauksaimniecībā; darīt skaidri zināmus noteikumus finansējumam pēc 2020. gada, ilgtermiņa plāni).
- Efektīvi izmantot esošos resursus (turpināt atbalstīt efektīvas programmas, radīt kompaktas iespējas uzzināt par dažādām iespējām finansējuma saņemšanai, mazināt birokrātiskās prasības, subsidēti pakalpojumi un transports, sadarboties, paaugstināt atbalstu inovatīviem projektiem, visos veidos atbalstīt ražošanu).
- Vietējo cilvēku novērtēšana un lauku dzīves popularizēšana (t.sk. izglītības pieejamības un kvalitātes paaugstināšana, kritiskās domāšanas veicināšana, vērtību socializācija, līderu atbildība, individuālas vērtības apzināšana un stiprināšana, labās prakses par jauniem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, identitātes stiprināšana), reemigrācijas pasākumi.
III ATBILDĪBA PAR REĢIONĀLO ATTĪSTĪBU: Reģionālās politikas pamatnostādnes pēc 2019. gada.
- Kvalitatīva darbaspēka piesaistīšana (nodrošināta dzīves vieta, kredīta fondi, nodokļu atlaides u.c.)
- Uzņēmējdarbības atbalsts: uzņēmējam un teritorijai:
- Sakārtota infrastruktūra (ceļi, internets, elektrība..)
- Iepirkumi teritorijas uzņēmējiem (CO2 ierobežojumus izmantojam kā Zviedrijā[5])
- Granti jaunam uzņēmējam
- Pašnodarbinātiem
- Sadarbība visos līmeņos, tai skaitā ar augstskolām
- Stabila un taisnīga nodokļu sistēma
- Vismaz 300 eiro neapliekamais minimums
- Uzņēmēju “Baltais saraksts”
IV ATBILDĪBA PAR SABIDERĪBAS VIRZĪTU ATTĪSTĪBU: Sabiedrības virzīta vietējā attīstība un LEADER pieeja pēc 2020. gada.
- SVVA stratēģijas ieviešanas pētījumu gatavot pēc vienotiem kritērijiem ar skatu uz nākotni – multifondu pieejas īstenošanu.
- Nākamajā LEADER periodā iekļaut stratēģiskos projektus ar “trakajām idejām”.
- Iespējami drīz prezentēt stratēģijas komisijai VRG vajadzības un skatījumu nākotnē uz multifondu pieejas īstenošanu.
V DELEĢĒTA ATBILDĪBA PAR KOPĪGU MĒRĶU SASNIEGŠANĀ: Ministriju un pašvaldību deleģējumi nevalstiskajām organizācijām.
- Aicināt VARAM izstrādāt īsas vadlīnijas, kā noteikt deleģētās funkcijas vai uzdevuma efektivitāti.
- Aicināt VARAM izstrādāt standarta (parauga) deleģējuma līguma formu.
- Rosināt MK un NVO memoranda padomi kopā ar VARAM organizēt dažāda veida pasākumus deleģēšanas problemātikas tematikā un atbilstošo likumu kontekstā (nepieciešamās izmaiņas u. tml.).
VI ATBILDĪBA VIENAM PRET OTRU: Sabiedrības iesaiste un caurspīdīgums valsts pārvaldes un pašvaldību darbā normatīvajā regulējumā un praksē.
- Valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācija ar sabiedrību:
- Nodrošināt atgriezenisko saiti par pieņemtajiem lēmumiem (t.sk., kādēļ nav iestrādāti iesniegtie priekšlikumi),
- Skaidrot, kā lēmums ietekmēs sabiedrības ikdienu,
- Popularizēt sabiedrības līdzdalības efektivitātes labos piemērus,
- NVO (sabiedrības) koordinators ministrijā un pašvaldībā,
- Info materiālos ziņo par pašvaldību attīstību,
- Tiešraidē translēt arī komisijas sēdes.
- NVO skaidro sabiedrībai pašvaldību darbu un lēmumus iedzīvotājiem saprotamā “valodā”[6].,
- Metodes kā iesaistīt sabiedrību:
- Veicināt līdzdalību, iesaisti, viedokļu apkopošanu lokālā līmenī un to nodot centram.
- Jaunas līdzdalības metodes (konsultatīvās padomes, sociālie tīkli, pagasta padomes, kultūras pasākumi, balsošana analogi Manabalss.lv.
- MK noteikumi Nr. 171 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”:
- Monitorings no, iespējami, VARAM un VK.
- Deleģēšana – NVO nodrošināt informāciju nodošanu sabiedrībai.
VII ATBILDĪBA PAR IEKĻAUJOŠU SABIEDRĪBU: Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes pēc 2018. gada.
- Sistēmiska atbalsta nepieciešamība NVO.
- Pilsoniskas izglītības nodrošināšana – daudzveidīga neformāla izglītība pieaugušajiem.
- Informācijas pieejamības nodrošināšana par NVO atbalsta iespējām, labās prakses popularizēšana, sadarbības nodrošināšana starp novadiem.
VIII ATBILDĪBA PAR BĒRNU UN JAUNIEŠU (DZĪVES) PIEREDZI: Skolas soma un laikmetīgā māksla lauku teritorijās un mazpilsētās.
- Atzīt kultūras izpratnes un izpausmes kā nozīmīgas 21. gadsimta kompetences apgūšanas nepieciešamību visiem Latvijas skolēniem, t.sk., pilnveidot augsta profesionālā līmeņa piedāvājumu un līdztiesību pieejamībā lauku un mazpilsētu jauniešiem.
- Veidot un īstenot projektu „Latvijas skolas soma” ciešā izglītības un kultūras nozaru profesionāļu sadarbībā, pašvaldībām uzņemoties koordinējošo lomu norišu daudzveidības, līdzekļu efektīvas izmantošanas un līdztiesīgas visu skolēnu iesaistes nodrošināšanā. Akcentēt daudzveidīgu kultūras un mākslas nozaru un radošo industriju lomu mūsdienīgas karjeras izvēles un augstas pievienotās vērtības radīšanā.
- Izveidot platformu informācijas un labās prakses piemēru izplatīšanai, piedāvājumu kvalitātes izvērtēšanai un metodiskā atbalsta sniegšanai izglītības un kultūras nozaru profesionāļiem.
IX ATBILDĪBA PĀRI ROBEŽĀM: Latvija.lv – e-pakalpojumi un informācijas banka Latvijā un ārvalstīs.
- Veicināt portāla www.latvija.lv atpazīstamību, fokusējoties uz atsevišķiem sabiedrības segmentiem un tiem atbilstošajiem informācijas kanāliem.
- Sadarboties ar NVO – piemēram, Banku asociāciju, LTRK, u.c., lai veicinātu visu banku, kas Latvijā apkalpo juridiskas un fiziskas personas, piesaisti portāla www.latvija.lv darbībai.
- Nodrošināt atbilstošu kontroli par MK noteikumu izpildi (no VARAM puses) pašvaldībās. Pašvaldībām atbildīgi nodrošināt ticamus, pieejamus pakalpojumus iedzīvotājiem (t.sk., laukos, ārzemēs).
X ATBILDĪBA PAR PĀRMAIŅĀM KOPIENĀ: Kinofilma un diskusija.
- Savstarpējās sarunas – dalīšanās ar saviem dzīvesstāstiem un pieredzi. Tas vajadzīgs, lai mēs zinātu, kādi cilvēki dzīvo mūsu kopienā un kādi ir dzīves pieredzē balstītie kopienas resursi.
- Dialogs ar citādi domājošajiem – atrast pieeju, kā veidot dialogu ar citādāk domājošiem kopienā un valstī un iemācīties, kā vienoties ar citādāk domājošiem par kopīgu cerīgu nākotni un ilgtspējīgiem risinājumiem.
- Kooperēšanās – kopīga vietējo resursu izmantošana, koplietošana.
- Devīze – NEESI VIENALDZĪGS!: ej pie kaimiņa, kooperējies, neesi vienaldzīgs pret vietu, pret bērniem, pret bērnu un kopienas nākotni!
3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta laikā izstrādāto ieteikumu īstenošana sekmētu ne tikai Latvijas lauku, bet visas Latvijas attīstību, jo lauku teritoriju attīstība ietekmē līdzsvarotas reģionālās attīstības iespējamību Latvijā. Tieši spēja sadarboties ir teritorijas attīstību noteicošais faktors, kas vairākkārt apstiprinājās darba grupu diskusiju gaitā.
kontakti
Anita Seļicka, Latvijas Lauku forums
E-pasts: [email protected]
Tel.: 29442492
Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas 69 biedru organizācijas. Vairāk par LLF: www.llf.partneribas.lv
[1] Vairāku fondu pieeja
[2] Ģeogrāfiska un Interešu
[3] Nacionāla, reģionāla un vietēja
[4] Lauku teritorijās un mazpilsētas
[5] Zviedrija, kā viens no piemēriem
[6] Skaidri un nepārprotami
3. LATVIJAS Lauku kopienu parlaments
"Visai Latvijai jādzīvo! – Lauku nākotnes ceļa izstrāde"
Kandava | 15. - 18. jūnijs, 2017
2. Latvijas Lauku kopienu parlaments, kas notika no 3 līdz 5, jūnijam Līgatnē saveda, rosināja un radīja sadarbību, pārliecību par aktīviem laukiem un rīcības plānu līdz 2017.gadam!
Lauku kopienu paralementa rezolūciju lasi ŠEIT.
Lauku parlamenta ideja balstīta uz līdzdalīgas demokrātijas un lauku kopienu kapacitātes paaugstināšanu un tā mērķis ir radīt veiksmīgus risinājumus un jaunas iespējas lauku attīstībai, iniciējot dažādu pušu sadarbību vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā.
Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās uz līdzvērtīgu dialogu/diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem kā rezultātā tiks izstrādāta kopienu parlamenta rezolūcija,
kuras izpildes pārraudzību uzņemas Latvijas Lauku forums.
Šī rīcība veidojusies, reaģējot uz pēdējā laikā arvien skaļāk izteiktajiem viedokļiem gan no ekonomistu, gan politikas veidotāju puses par lauku telpas neizbēgamu bojāeju un, ņemot vērā tādu valstu kā Zviedrija un Igaunija lauku attīstības pieredzi, kurās veiksmīgi tiek realizēta lauku telpas kā ekonomiski aktīvas un apdzīvotas valsts daļas attīstības politika.
Lauku kopienu paralementa rezolūciju lasi ŠEIT.
Lauku parlamenta ideja balstīta uz līdzdalīgas demokrātijas un lauku kopienu kapacitātes paaugstināšanu un tā mērķis ir radīt veiksmīgus risinājumus un jaunas iespējas lauku attīstībai, iniciējot dažādu pušu sadarbību vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā.
Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās uz līdzvērtīgu dialogu/diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem kā rezultātā tiks izstrādāta kopienu parlamenta rezolūcija,
kuras izpildes pārraudzību uzņemas Latvijas Lauku forums.
Šī rīcība veidojusies, reaģējot uz pēdējā laikā arvien skaļāk izteiktajiem viedokļiem gan no ekonomistu, gan politikas veidotāju puses par lauku telpas neizbēgamu bojāeju un, ņemot vērā tādu valstu kā Zviedrija un Igaunija lauku attīstības pieredzi, kurās veiksmīgi tiek realizēta lauku telpas kā ekonomiski aktīvas un apdzīvotas valsts daļas attīstības politika.
Konkurss skolēniem "Laiks laukiem 2015!"
|
Līdz 2015. gada 30. oktobrim norisinās konkurss „Laiks laukiem 2015!”, kurā aicinām 1. -12. klašu skolēnus aktīvi izzināt un pastāstīt citiem, kas notiek mūsdienīgos laukos. Balva saturiski atbilstošāko un radošāko darbu autoriem ir ekskursija visai klasei 500 EUR vērtībā.
Konkursa „Laiks laukiem 2015!” mērķis ir sekmēt skolēnu izpratni par dzīves un nodarbinātības iespējām 21. gadsimta laukos, kā arī veicināt uzņēmējdarbības un lauku tūrisma popularizēšanu jauniešu vidū, tādejādi veicinot skolēnu izpratni un interesi par mūsdienīgas dzīves veidošanu un uzņēmējdarbības iespējām laukos, kā arī par tradicionālām kultūrvēsturiskām lauku dzīves vērtībām. |
Konkursu rīko biedrība "Latvijas Lauku forums" un biedrība "Media Gids".
Atbalsta Latvijas Republikas Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Atbalsta Latvijas Republikas Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Lauku kopienu parlaments izvirza prioritātes nākamajiem diviem gadiem
No 3. līdz 5.jūnijam Līgatnē Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā norisinājās Latvijas Lauku kopienu parlaments. Tajā pulcējās vairāk nekā 250 vietējo kopienu līderi, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji, deputāti, lauku attīstības jautājumu speciālisti, amatpersonas, akadēmiķi un ikviens, kurš vēlas piedalīties lauku attīstības procesā, no visas Latvijas, Eiropas Savienības un citām valstīm. Pasākuma mērķis bija diskutēt par lauku un mazpilsētu kopienu izaicinājumiem un rast risinājumus, iespējas lauku reģionu attīstībai, izaugsmei un ilgtspējai.
Pasākumu atklāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uzsvēra, ka šī foruma „nozīmi nevar novērtēt par zemu, jo Eiropas Savienības valstu redzējums par attīstības plāniem līdz 2030.gadam liek domāt, ka katram cilvēkam būs pašam jānovērtē kā rīkoties, ko apgūt un strādāt. Ir pilnīgi skaidrs, ka laukos tas būs jādara katram individuāli. Pasākumi ar šādu programmas uzstādījumu, kas rosina katram pašam meklēt savu vietu, ir ļoti nepieciešami.’’
‘’Šis ir pasākums, kas ļoti tieši parāda, kāda ir prezidentūrai un Eiropas Savienības darbam sasaiste ar katru Latvijas lauku iedzīvotāju. Piemēram, Lauku kopienu parlamenta darba grupa par attālinātām darba iespējām, izmantojot interneta tehnoloģijas laukos, ir tieši saistīta ar vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm – Digitāla Eiropa,’’ tā Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
Trīs dienu laikā dalībnieki piedalījās dažādās tematiskajās sesijās par lauku ekonomiskā potenciāla stiprināšanu, kas palielinātu ES konkurētspēju un uzlabotu dzīves kvalitāti, veicinot pilsoniskās sabiedrības veidošanos ārpus attīstības centriem, kā arī par iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu lauku teritorijās un starptautisko sadarbību. Sesijām sekoja darbs tematiskajās grupās, kurās kopā ar moderatoriem dalībnieki diskutēja par līdz šim sasniegto un izstrādāja rekomendācijas un ieteikumus vietējā, nacionālā un ES līmenī.
Parlaments noslēdzās ar kopīgi izstrādātu rezolūciju, kura iekļauj ieteikumus un konkrētas apņemšanās nākamajos divos gados un ilgtermiņā. Rezolūcijā iekļautas apņemšanās trīs līmeņos: vietējā, nacionālajā un ES līmenī. Rezolūciju ar aicinājumu iesaistīties tās īstenošanā tuvākajā laikā nodos atbildīgajām iestādēm Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijā kā prezidējošā valstī izstrādātā lauku kopienu rezolūcija tiks iekļauta arī diskusijās 2015.gada Eiropas Lauku parlamentā Austrijā.
Pasākumu atklāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uzsvēra, ka šī foruma „nozīmi nevar novērtēt par zemu, jo Eiropas Savienības valstu redzējums par attīstības plāniem līdz 2030.gadam liek domāt, ka katram cilvēkam būs pašam jānovērtē kā rīkoties, ko apgūt un strādāt. Ir pilnīgi skaidrs, ka laukos tas būs jādara katram individuāli. Pasākumi ar šādu programmas uzstādījumu, kas rosina katram pašam meklēt savu vietu, ir ļoti nepieciešami.’’
‘’Šis ir pasākums, kas ļoti tieši parāda, kāda ir prezidentūrai un Eiropas Savienības darbam sasaiste ar katru Latvijas lauku iedzīvotāju. Piemēram, Lauku kopienu parlamenta darba grupa par attālinātām darba iespējām, izmantojot interneta tehnoloģijas laukos, ir tieši saistīta ar vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm – Digitāla Eiropa,’’ tā Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
Trīs dienu laikā dalībnieki piedalījās dažādās tematiskajās sesijās par lauku ekonomiskā potenciāla stiprināšanu, kas palielinātu ES konkurētspēju un uzlabotu dzīves kvalitāti, veicinot pilsoniskās sabiedrības veidošanos ārpus attīstības centriem, kā arī par iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu lauku teritorijās un starptautisko sadarbību. Sesijām sekoja darbs tematiskajās grupās, kurās kopā ar moderatoriem dalībnieki diskutēja par līdz šim sasniegto un izstrādāja rekomendācijas un ieteikumus vietējā, nacionālā un ES līmenī.
Parlaments noslēdzās ar kopīgi izstrādātu rezolūciju, kura iekļauj ieteikumus un konkrētas apņemšanās nākamajos divos gados un ilgtermiņā. Rezolūcijā iekļautas apņemšanās trīs līmeņos: vietējā, nacionālajā un ES līmenī. Rezolūciju ar aicinājumu iesaistīties tās īstenošanā tuvākajā laikā nodos atbildīgajām iestādēm Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijā kā prezidējošā valstī izstrādātā lauku kopienu rezolūcija tiks iekļauta arī diskusijās 2015.gada Eiropas Lauku parlamentā Austrijā.
|
REZOLŪCIJAS PILNĀ VERSIJA:
|
| ||
Atsauksmes no dalībniekiem:
"Latvijas Lauku forums ir viena no nedaudzajām organizācijām, kas rosina domāt savādāk, proti, runāt, diskutēt par lauku ekonomisko potenciālu un tā nozīmi kopējā valsts attīstībā, par vietējās kopienas un valsts lomu tā stiprināšanā un popularizēšanā." Veronika no Rīgas
"Esmu guvusi iedvesmu, klausoties lektoros, kuri ar vislielāko atdevi strādā pie savu projektu realizācijas. Pati jūtos 10 gadus jaunāka, esot jauniešu sabiedrībā." Valentina no Dobeles
"Esmu ļoti gandarīta par iespēju piedalīties šajā forumā, daudzas idejas un pieredzes stāsti ir apspriesti un nodoti tālāk mūsu pašvaldībā, pārrunāti biedrībās un uzņēmēju vidē. [..] Gaisotne patiesi bija iedvesmojoša, radoša un idejas - pietuvinātas reālajai dzīvei laukos. Kopā mēs varam un esam spēks - to arī apliecināja forums." Baiba no Cesvaines.
Paldies par 3 dienām, kas deva 3x3 ierosmes turpmākajam. Laiks doties mājās un darboties..
Pasākums, kas apvieno sevī gan lietderīgo, gan patīkamo. Līgatne ir superīga vieta un tā ir pelnījusi, lai tajā notiek superīgi lielas lietas. Paldies par pieredzei, par sajūtām un par cilvēkiem, kuri nes šīs gudrības un sajūtas ar kurām dalīties.
Attīstība notiek pa spirāli uz augšu. Sākās ar dažiem ideju ģeneratoriem, kuri domāja laikam pa priekšu, tad izgāja rajonos, novados, valstī un tad jau pāri robežām! Lai katram izdodas no šim trim fantastiskajām dienām aizvest uz savām kopienām, ciemiem kādu jauku domu un attīstīt to. Šādas satikšanās fantastiski „uzlādē un iedod spārnus”!
Šāds pasākums vislabākajā veidā kopā vieno cilvēkus ar līdzīgām un dažādām idejām, lai uzlabotu lauku vidi mums apkārt. Šāda pieredzes apmaiņa, kurai ir rezultāts, kas tiešām nonāk augstāk ir tiešām super!
"Latvijas Lauku forums ir viena no nedaudzajām organizācijām, kas rosina domāt savādāk, proti, runāt, diskutēt par lauku ekonomisko potenciālu un tā nozīmi kopējā valsts attīstībā, par vietējās kopienas un valsts lomu tā stiprināšanā un popularizēšanā." Veronika no Rīgas
"Esmu guvusi iedvesmu, klausoties lektoros, kuri ar vislielāko atdevi strādā pie savu projektu realizācijas. Pati jūtos 10 gadus jaunāka, esot jauniešu sabiedrībā." Valentina no Dobeles
"Esmu ļoti gandarīta par iespēju piedalīties šajā forumā, daudzas idejas un pieredzes stāsti ir apspriesti un nodoti tālāk mūsu pašvaldībā, pārrunāti biedrībās un uzņēmēju vidē. [..] Gaisotne patiesi bija iedvesmojoša, radoša un idejas - pietuvinātas reālajai dzīvei laukos. Kopā mēs varam un esam spēks - to arī apliecināja forums." Baiba no Cesvaines.
Paldies par 3 dienām, kas deva 3x3 ierosmes turpmākajam. Laiks doties mājās un darboties..
Pasākums, kas apvieno sevī gan lietderīgo, gan patīkamo. Līgatne ir superīga vieta un tā ir pelnījusi, lai tajā notiek superīgi lielas lietas. Paldies par pieredzei, par sajūtām un par cilvēkiem, kuri nes šīs gudrības un sajūtas ar kurām dalīties.
Attīstība notiek pa spirāli uz augšu. Sākās ar dažiem ideju ģeneratoriem, kuri domāja laikam pa priekšu, tad izgāja rajonos, novados, valstī un tad jau pāri robežām! Lai katram izdodas no šim trim fantastiskajām dienām aizvest uz savām kopienām, ciemiem kādu jauku domu un attīstīt to. Šādas satikšanās fantastiski „uzlādē un iedod spārnus”!
Šāds pasākums vislabākajā veidā kopā vieno cilvēkus ar līdzīgām un dažādām idejām, lai uzlabotu lauku vidi mums apkārt. Šāda pieredzes apmaiņa, kurai ir rezultāts, kas tiešām nonāk augstāk ir tiešām super!
| |||
Kas ir Latvijas Lauku kopienu parlaments?
Lauku parlamenta ideja balstīta uz līdzdalīgas demokrātijas un lauku kopienu kapacitātes paaugstināšanu un tā mērķis ir radīt veiksmīgus risinājumus un jaunas iespējas lauku attīstībai, iniciējot dažādu pušu sadarbību vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā.
Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās uz līdzvērtīgu dialogu/diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem kā rezultātā tiks izstrādāta kopienu parlamenta rezolūcija, kuras izpildes pārraudzību uzņemas Latvijas Lauku forums.
Šī rīcība veidojusies, reaģējot uz pēdējā laikā arvien skaļāk izteiktajiem viedokļiem gan no ekonomistu, gan politikas veidotāju puses par lauku telpas neizbēgamu bojāeju un, ņemot vērā tādu valstu kā Zviedrija un Igaunija lauku attīstības pieredzi, kurās veiksmīgi tiek realizēta lauku telpas kā ekonomiski aktīvas un apdzīvotas valsts daļas attīstības politika.
1. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika 2013. gada vasarā Preiļu, Līvānu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadā, ko organizēja Latvijas Lauku forums un Preiļu rajona partnerība ar lielu sadarbības partneru un iedzīvotāju atbalstu.
2. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika 2015. gada jūnijā Līgatnē Latvijas Lauku foruma sadarbībā ar Līgatnes novada domi un Cēsu rajona lauku partnerību.
Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās uz līdzvērtīgu dialogu/diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem kā rezultātā tiks izstrādāta kopienu parlamenta rezolūcija, kuras izpildes pārraudzību uzņemas Latvijas Lauku forums.
Šī rīcība veidojusies, reaģējot uz pēdējā laikā arvien skaļāk izteiktajiem viedokļiem gan no ekonomistu, gan politikas veidotāju puses par lauku telpas neizbēgamu bojāeju un, ņemot vērā tādu valstu kā Zviedrija un Igaunija lauku attīstības pieredzi, kurās veiksmīgi tiek realizēta lauku telpas kā ekonomiski aktīvas un apdzīvotas valsts daļas attīstības politika.
1. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika 2013. gada vasarā Preiļu, Līvānu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadā, ko organizēja Latvijas Lauku forums un Preiļu rajona partnerība ar lielu sadarbības partneru un iedzīvotāju atbalstu.
2. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika 2015. gada jūnijā Līgatnē Latvijas Lauku foruma sadarbībā ar Līgatnes novada domi un Cēsu rajona lauku partnerību.
|
|
|
Programmu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šī informācija ir sagatavota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta „Līdzdalīgas demokrātijas kultūras iedzīvināšana Latvijas lauku telpā Lauku Kopienu parlamenta darbības formātā” (nr. 2012.EEZ/DAP.MAC/098/1/NAC/012) ietvaros. Par tās saturu atbild biedrība «Latvijas Lauku forums».
