Noslēdzies Eiropas Lauku jauniešu Parlaments
Eiropas Lauku jauniešu parlaments aicina rīkoties
Kā spilgtu uzliesmojumu, otrais Eiropas Lauku jauniešu parlaments (ELJP) izdevis deklarāciju, apkopojot 10 vēlamās rīcības, kas palīdzētu risināt svarīgākos lauku jauniešu izaicinājumus. Dokuments atspoguļo aktuālās problēmas un konkrētas darbības, kas jāveic lēmumpieņēmējiem un citiem jauniešiem, lai padarītu laukus par labāku vietu dzīvei. Šis ir vairāku, 2 gadu garumā organizētu, tīklošanās un viedokļu apkopošanas aktivitāšu rezultāts, kas savu zenītu sasniedza, pasākumā, pulcējot 70 jaunos profesionāļus no 16 valstīm.
Galvenā vēlme ir vienlīdzīgs un savstarpējā sapratnē balstīts dialogs ar politikas veidotājiem. Jaunieši ne vien prasa rīkoties lēmumpieņēmējiem vai gaida, līdz kāds cits atrisinās viņu problēmas, bet arī iesaistās paši. Piemēram, Eiropas Lauku jauniešu parlamenta dalībnieki jau pieliek daudz pūļu, lai uzlabotu dzīvi savās kopienās un lai kļūtu par līdzvērtīgiem partneriem Eiropas Lauku parlamenta kustībā.
Ja politika, atbalsta pasākumi un sistēmas rada labvēlīgu vidi, jaunieši redz sevi lauku apvidos, uzņemoties atbildību kā lauksaimnieki, uzņēmēji vai iedzīvotāji, kuriem rūp lauku ekonomiskā izaugsme un kopienu labklājība. Tas ietver kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu un mājokļu pieejamību, standartiem atbilstošu infrastruktūru un platjoslas pārklājumu, daudzveidīgas saimnieciskās darbības iespējas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas sistēmas veicināšanu. Deklarācijas pilnā versija ir pieejama šeit: http://bit.do/eryp-declaration.
Tagad otrā Eiropas Lauku jauniešu parlamenta rezultāts – deklarācija - tiks izmantots, lai vairotu informētību par ilgtspējīgu lauku attīstību. 2020. gada janvārī jaunatnes pārstāvji tiksies ar Eiropas politikas veidotājiem Briselē, lai apspriestu pašreizējo politiku un potenciālos uzlabojumus nākamajam plānošanas periodam, ņemot vērā lauku jauniešu vajadzības un attīstot iespējas sadarbībai Eiropas līmeņa politikas veidošanas procesā.
ELJP organizē Latvijas Lauku forums (Latvija), Asturiasas Lauku attīstības tīkls (Spānija), Ekonomikas un lauku attīstības centrs (Bosnija un Hercegovina), Horvātijas Lauku attīstības tīkls, Starptautiskā Eiropas Katoļu lauksaimniecības un lauku jaunatnes kustība - MIJARC (Eiropa), Vietējā rīcības grupa Visočinas reģionā (Čehijas Republika), Kosovas lauku attīstības organizāciju tīkls, Ziemeļmaķedonijas Republikas Lauku attīstības tīkls (Ziemeļmaķedonija), Slovākijas Lauku parlaments (Slovākija) un Sinerģiju forums (Eiropa).
Kontakti:
Artis Krists Mednis
Latvijas Lauku forums
[email protected], t. 28855427
Projekts “The best is yet to come. Youth create tomorrows' rural reality from village to wider Europe” finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Kā spilgtu uzliesmojumu, otrais Eiropas Lauku jauniešu parlaments (ELJP) izdevis deklarāciju, apkopojot 10 vēlamās rīcības, kas palīdzētu risināt svarīgākos lauku jauniešu izaicinājumus. Dokuments atspoguļo aktuālās problēmas un konkrētas darbības, kas jāveic lēmumpieņēmējiem un citiem jauniešiem, lai padarītu laukus par labāku vietu dzīvei. Šis ir vairāku, 2 gadu garumā organizētu, tīklošanās un viedokļu apkopošanas aktivitāšu rezultāts, kas savu zenītu sasniedza, pasākumā, pulcējot 70 jaunos profesionāļus no 16 valstīm.
Galvenā vēlme ir vienlīdzīgs un savstarpējā sapratnē balstīts dialogs ar politikas veidotājiem. Jaunieši ne vien prasa rīkoties lēmumpieņēmējiem vai gaida, līdz kāds cits atrisinās viņu problēmas, bet arī iesaistās paši. Piemēram, Eiropas Lauku jauniešu parlamenta dalībnieki jau pieliek daudz pūļu, lai uzlabotu dzīvi savās kopienās un lai kļūtu par līdzvērtīgiem partneriem Eiropas Lauku parlamenta kustībā.
Ja politika, atbalsta pasākumi un sistēmas rada labvēlīgu vidi, jaunieši redz sevi lauku apvidos, uzņemoties atbildību kā lauksaimnieki, uzņēmēji vai iedzīvotāji, kuriem rūp lauku ekonomiskā izaugsme un kopienu labklājība. Tas ietver kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu un mājokļu pieejamību, standartiem atbilstošu infrastruktūru un platjoslas pārklājumu, daudzveidīgas saimnieciskās darbības iespējas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas sistēmas veicināšanu. Deklarācijas pilnā versija ir pieejama šeit: http://bit.do/eryp-declaration.
Tagad otrā Eiropas Lauku jauniešu parlamenta rezultāts – deklarācija - tiks izmantots, lai vairotu informētību par ilgtspējīgu lauku attīstību. 2020. gada janvārī jaunatnes pārstāvji tiksies ar Eiropas politikas veidotājiem Briselē, lai apspriestu pašreizējo politiku un potenciālos uzlabojumus nākamajam plānošanas periodam, ņemot vērā lauku jauniešu vajadzības un attīstot iespējas sadarbībai Eiropas līmeņa politikas veidošanas procesā.
ELJP organizē Latvijas Lauku forums (Latvija), Asturiasas Lauku attīstības tīkls (Spānija), Ekonomikas un lauku attīstības centrs (Bosnija un Hercegovina), Horvātijas Lauku attīstības tīkls, Starptautiskā Eiropas Katoļu lauksaimniecības un lauku jaunatnes kustība - MIJARC (Eiropa), Vietējā rīcības grupa Visočinas reģionā (Čehijas Republika), Kosovas lauku attīstības organizāciju tīkls, Ziemeļmaķedonijas Republikas Lauku attīstības tīkls (Ziemeļmaķedonija), Slovākijas Lauku parlaments (Slovākija) un Sinerģiju forums (Eiropa).
Kontakti:
Artis Krists Mednis
Latvijas Lauku forums
[email protected], t. 28855427
Projekts “The best is yet to come. Youth create tomorrows' rural reality from village to wider Europe” finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
|
| ||||
Noslēdzies Eiropas Lauku Parlaments
Eiropas Lauku Parlaments
Nepieciešamība rīcībai Eiropas Lauku attīstībai
4. Eiropas Lauku Parlaments notika 2019. gada 6. – 9. novembrī Kandasā, Spānijā. Tajā piedalījās 335 delegāti, kas pārstāvēja 38 Eiropas valstis, tostarp lauku teritoriju iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, pētnieki, politikas veidotāji un Eiropas Savienības institūciju pārstāvji. Pirms tam, no 4. līdz 6. novembrim notika 2. Eiropas Lauku jauniešu parlaments, kurā pulcējās 70 jauni profesionāļi delegāti no 16 valstīm, lai kopā dalītos pieredzē un strādātu pie rīcību izstrādes lauku attīstības nākotnei. Eiropas Lauku jauniešu parlaments izstrādāja deklarāciju ar 10 rīcībām par steidzamākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jauni iedzīvotāji Eiropā. Daudzveidīgie un interaktīvie pasākumi, daudzās iedvesmojošās sarunas, semināri, pieredzes vizītes, viedokļu un ideju “tirgi” atspoguļoja lauku iedzīvotāju, lauku attīstības entuziastu viņu organizāciju pozitīvo enerģiju un aizraušanos.
Eiropas Lauku Parlaments ir unikāla partnerība starp 41 nacionālās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un 6 Eiropas mēroga darbības tīkliem, kuri strādā, sekmējot lauku attīstīstību un dzīves kvalitāti. Partnerība aptver lielāko daļu Eiropas, sākot no Islandes līdz Turcijai un no Portugāles līdz Ukrainai, ar plašu ikdienas darbu ikkatrā no valstīm ar ciematu un kopienu jautājumiem.
Pēc diskusijām par esošo situāciju un aktualitātēm Eiropā 4. Eiropas Lauku parlamenta dalībnieki 9. novembrī apstiprināja Kandas lauku pilsoniskās sabiedrības deklarāciju. Kāda ir politiskā un ekonomiskā cena, kas jāmaksā par cilvēku aizbraukšanu, izceļošanu un pieaugošo populismu? Vai valstu valdības un Eiropas Savienība ir pārāk piesaistīta izaugsmes domāšanai sasaistē ar pilsētu un metroloļu attīstības scenāriju īstenošanu? Vai nozaru domāšana, programme izstrāde, vadība un finansēšana ir labākais risinājums kopienām un ekonomikai lauku telpā?
Lauku pilsoniskās sabiedrības deklarācijā tiek rosināts rīkoties partnerībā, izveidojot “īstu” lauku attīstības darba kārtību 2021. – 2027. gadam, atzīstot lauku teritoriju būtisko nozīmi, vienlaikus paredzot iespēju elastīgiem, decentralizētiem, teritoriāli un uz vietas balstītiem risinājumiem, kur visas ieinteresētās personas sadarbojas kopīgā labuma labā. Stratēģiskajos, ekonomiskajos, vides un sociālajos plānos ir jāņem vērā atšķirīgā lauku realitāte un situācijas pasliktināšanās. Mums ir jābūt gataviem efektīvāk risināt esošās un gaidāmās problēmas, piemēram, novecošanās, sociālā atstumtība, imigrācija, izceļošana, pārtikas pieejamība, vide un klimata pārmaiņas. Jaunas tehnoloģijas un komunikācijas infastruktūra sniedz papildu iespējas, taču Eiropā tās ir un būs nevienlīdzīgas.
Uzrunājot 4. Eiropas Lauku parlamenta dalībnieku, Mihails Dumitru, Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta vietnieks, apliecināja Eiropas Lauku parlamenta nozīmību, apvienojot tik daudzas valstis un cilvēkus visā Eiropā ar kopīgu mērķi pašaizliedzīgi strādāt mūsu lauku teritoriju attīstībai. Jaunajai Eiropas Komisijas sastāvam 2019. – 2024. gadā ir jāizstrādā jaunu ilgtermiņa redzējums lauku teritorijām un jānodrošina, lai lauku teritoriju vajadzības tiktu īpaši ņemtas vērā valsts stratēģiskajos plānos saskaņā ar jaunā plānošanas perioda Kopējo Lauksaimniecības politiku.
Eiropas Lauku parlamenta partneri ir apņēmušies nodot Eiropas Lauku parlamentā nolemto Eiropas mēroga pārstāvjiem un nacionāla mēroga politikas veidotājiem visā Eiropā.
Papildu informācija
Lauku pilsoniskās sabiedrības deklarācija pievienota pielikumā.
Eiropas Lauku Parlamentu sadarbībā organizē:
Eiropas Lauku Kopienu Alianse www.ruralcommunities.eu
PREPARE Eiropas Lauku Partnerība www.preparenetwork.org
Eiropas LEADER asociācija lauku attīstībai ELARD www.elard.eu
4. Eiropas Lauku Parlamentā piedalījās pārstāvji no 38 valstīm:
(Eiropas Savienības) Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija.
(ārpus ES) Albānija, Armēnija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Islande, Kosova, Moldova, Serbija, Turcija, Ukraina, Ziemeļmaķedonija.
Eiropas Lauku parlamanta mājaslapas: www.europeanruralparliament.com un www.erp2019.eu
Nepieciešamība rīcībai Eiropas Lauku attīstībai
4. Eiropas Lauku Parlaments notika 2019. gada 6. – 9. novembrī Kandasā, Spānijā. Tajā piedalījās 335 delegāti, kas pārstāvēja 38 Eiropas valstis, tostarp lauku teritoriju iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, pētnieki, politikas veidotāji un Eiropas Savienības institūciju pārstāvji. Pirms tam, no 4. līdz 6. novembrim notika 2. Eiropas Lauku jauniešu parlaments, kurā pulcējās 70 jauni profesionāļi delegāti no 16 valstīm, lai kopā dalītos pieredzē un strādātu pie rīcību izstrādes lauku attīstības nākotnei. Eiropas Lauku jauniešu parlaments izstrādāja deklarāciju ar 10 rīcībām par steidzamākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jauni iedzīvotāji Eiropā. Daudzveidīgie un interaktīvie pasākumi, daudzās iedvesmojošās sarunas, semināri, pieredzes vizītes, viedokļu un ideju “tirgi” atspoguļoja lauku iedzīvotāju, lauku attīstības entuziastu viņu organizāciju pozitīvo enerģiju un aizraušanos.
Eiropas Lauku Parlaments ir unikāla partnerība starp 41 nacionālās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un 6 Eiropas mēroga darbības tīkliem, kuri strādā, sekmējot lauku attīstīstību un dzīves kvalitāti. Partnerība aptver lielāko daļu Eiropas, sākot no Islandes līdz Turcijai un no Portugāles līdz Ukrainai, ar plašu ikdienas darbu ikkatrā no valstīm ar ciematu un kopienu jautājumiem.
Pēc diskusijām par esošo situāciju un aktualitātēm Eiropā 4. Eiropas Lauku parlamenta dalībnieki 9. novembrī apstiprināja Kandas lauku pilsoniskās sabiedrības deklarāciju. Kāda ir politiskā un ekonomiskā cena, kas jāmaksā par cilvēku aizbraukšanu, izceļošanu un pieaugošo populismu? Vai valstu valdības un Eiropas Savienība ir pārāk piesaistīta izaugsmes domāšanai sasaistē ar pilsētu un metroloļu attīstības scenāriju īstenošanu? Vai nozaru domāšana, programme izstrāde, vadība un finansēšana ir labākais risinājums kopienām un ekonomikai lauku telpā?
Lauku pilsoniskās sabiedrības deklarācijā tiek rosināts rīkoties partnerībā, izveidojot “īstu” lauku attīstības darba kārtību 2021. – 2027. gadam, atzīstot lauku teritoriju būtisko nozīmi, vienlaikus paredzot iespēju elastīgiem, decentralizētiem, teritoriāli un uz vietas balstītiem risinājumiem, kur visas ieinteresētās personas sadarbojas kopīgā labuma labā. Stratēģiskajos, ekonomiskajos, vides un sociālajos plānos ir jāņem vērā atšķirīgā lauku realitāte un situācijas pasliktināšanās. Mums ir jābūt gataviem efektīvāk risināt esošās un gaidāmās problēmas, piemēram, novecošanās, sociālā atstumtība, imigrācija, izceļošana, pārtikas pieejamība, vide un klimata pārmaiņas. Jaunas tehnoloģijas un komunikācijas infastruktūra sniedz papildu iespējas, taču Eiropā tās ir un būs nevienlīdzīgas.
Uzrunājot 4. Eiropas Lauku parlamenta dalībnieku, Mihails Dumitru, Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta vietnieks, apliecināja Eiropas Lauku parlamenta nozīmību, apvienojot tik daudzas valstis un cilvēkus visā Eiropā ar kopīgu mērķi pašaizliedzīgi strādāt mūsu lauku teritoriju attīstībai. Jaunajai Eiropas Komisijas sastāvam 2019. – 2024. gadā ir jāizstrādā jaunu ilgtermiņa redzējums lauku teritorijām un jānodrošina, lai lauku teritoriju vajadzības tiktu īpaši ņemtas vērā valsts stratēģiskajos plānos saskaņā ar jaunā plānošanas perioda Kopējo Lauksaimniecības politiku.
Eiropas Lauku parlamenta partneri ir apņēmušies nodot Eiropas Lauku parlamentā nolemto Eiropas mēroga pārstāvjiem un nacionāla mēroga politikas veidotājiem visā Eiropā.
Papildu informācija
Lauku pilsoniskās sabiedrības deklarācija pievienota pielikumā.
Eiropas Lauku Parlamentu sadarbībā organizē:
Eiropas Lauku Kopienu Alianse www.ruralcommunities.eu
PREPARE Eiropas Lauku Partnerība www.preparenetwork.org
Eiropas LEADER asociācija lauku attīstībai ELARD www.elard.eu
4. Eiropas Lauku Parlamentā piedalījās pārstāvji no 38 valstīm:
(Eiropas Savienības) Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija.
(ārpus ES) Albānija, Armēnija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Islande, Kosova, Moldova, Serbija, Turcija, Ukraina, Ziemeļmaķedonija.
Eiropas Lauku parlamanta mājaslapas: www.europeanruralparliament.com un www.erp2019.eu
| 4._eiropas_lauku_parlaments_-_preses_relīze.pdf |
| erp_peoples_declaration_asturias_9.11.2019_lv.pdf |
Latvijā notiks Eiropas Lauku Jauniešu parlaments
2017. gada 11. augustā Līgatnes novada Ratniekos pulcēsies jaunieši no Eiropas Savienības, Balkānu un Melnās Jūras reģiona valstīm, lai piedalītos Pirmajā Eiropas Lauku Jauniešu parlamentā. Būs pārstāvji no Dānijas, Norvēģijas, Austrijas, Šveices, Slovēnijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Latvijas, Armēnijas un Albānijas. Šī Jauniešu parlamentā iegūtie rezultāti tiks iekļauti Eiropas Lauku parlamentā, kas šogad notiks Nīderlandes pilsētā Vernhostā oktobrī.
Parlamenta laikā, Eiropas lauku jaunieši interaktīvā veidā, balstoties uz pērn izstrādāto Eiropas lauku pilsoniskās sabiedrības manifestu par nepieciešamajām rīcībām lauku nākotnei, kurā būtisku vietu ieņem jaunieši, risinās 21. gadsimta lauku jauniešu izaicinājumus. Uzmanība tiks pievērsta gan jauniešiem, kas šobrīd dzīvo laukos, gan arī tiem, kuri dažādu apsvēru dēļ ir pametuši dzīvi laukos. Kā radīt apstākļus, kas ļautu apvienot globālās urbanizācijas radītās sociālās un ekonomiskās vajadzības, kur lielu lomu spēlē digitalizācijas procesi, ar iespēju jauniešiem dzīvot, veiksmīgi attīstīt idejas un pašrealizēties lauku teritorijās?
Eiropas Lauku telpa ir dažāda. Eiropas Dienvidu valstis, kas šobrīd pārdzīvo patvēruma meklētāju krīzi, Balkānu valstis un Armēnija ar lauku iedzīvotāju izaicinājumiem kalnu apvidos, taču visai lauku telpai kopīga ir iedzīvotāju aizplūšanas problēma, kas rezultējas ar urbanizācijas līmeņa pieaugumu. Pasākuma laikā būs iespēja sajust un iepazīties ar būtiskajām atšķirībām darba sesijā “Eiropas Gars”, ar dažādo valstu vizītkartēm, mēģinājumiem vienoties par kopīgo darba sesijās “Lauku ciems Eiropā” un “Jauniešu Balss”, kā arī jauniešu piedāvāto risinājumu analīzi kopā ar Eiropas un Latvijas lauku attīstības ekspertiem sadaļā “Lauku jauniešu iespējas Eiropā”.
Latvijā starptautisko pasākumu rīko biedrības “Latvijas Lauku forums”, “Latvijas Mazpulki” un Ciemu Rīcības asociācija Somijā. Eiropas Lauku Jauniešu parlaments tiek rīkots, gatavojoties Eiropas Lauku parlamentam šī gada oktobrī, kas ir lauku pilsoniskās sabiedrības kustība, un paredzēta, lai paustu iedzīvotāju pozīciju Eiropas politiķiem, kā arī rīcības politikas izstrādātājiem. Eiropas Lauku Jaunieši parlaments ir sākums lauku jauniešu pilsoniskās balss apvienošanai cerīgai lauku nākotnes veidošanai Eiropā. Parlamenta darba valoda būs angļu.
Par iespējamo dalību Eiropas Lauku Jauniešu parlamentā aicinām sazināties ar organizatoriem.
kontakti
Āris Ādlers, Latvijas Lauku forums
E-pasts: [email protected], tel. 26468620
VAIRĀK PAR ORGANIZATORIEM
Biedrība ”Latvijas Lauku forums”: http://llf.partneribas.lv/lv/
Latvijas Mazpulki: http://www.mazpulki.lv/
| lv_preses_relize.pdf |
Visai Eiropai jādzīvo!
Otrais Eiropas Lauku parlaments, kas pulcēja 240 lauku kopienu pārstāvjus no 40 Eiropas valstīm, novembra sākumā apstiprināja ambiciozu Eiropas Lauku Manifestu.
Ar manifestu lauku iedzīvotāji un lauku attīstības eksperti aicina pilnībā atzīt un atbalstīt lauku kopienu tiesības uz dzīves kvalitāti un apstākļiem, kas vienlīdzīgi ar pilsētas iedzīvotājiem esošajiem, kā arī pilnvērtīgu līdzdalību iesaistē politiskajos procesos. Manifests, kurā ietverti 30 aktuāli jautājumi, ir nacionālo kampaņu rezultāts, kas notika 40 valstīs, iesaistot daudzus tūkstošus lauku iedzīvotāju.
Manifests aicina atjaunotas un vienlīdzībā balstītas attiecības starp cilvēkiem un politikas veidotājiem visos līmeņos. Manifestā tiek atzīts, ka lauku iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties par savu labklājību un vienlaikus visu līmeņu politikas veidotāji, t.sk. arī Eiropas institūcijas, tiek aicināti strādāt, lai veidotu šo sadarbību efektīvu.
Eiropas Lauku Parlamenta dalībnieki aicināja Eiropas Savienību izstrādāt pārskatu par situāciju lauku apvidos Eiropas Savienībā. Secinājumi no šī pārskata būtu jāatspoguļo visas ES programmās un fondos, kas attiecināmi, pievēršot pastiprinātu uzmanību lauku teritorijām. Eiropas Lauku Parlamenta kampaņa turpināsies nākamos divos gados, lai ietekmētu politikas izstrādes procesus laika posmam 2020. gada.
Eiropas Lauku Parlamenta dalībnieki saskārās ar faktu, ka pilsēta Šērdinga (Scharding), kurā notika pasākums, ik dienu uzņem 2000 bēgļus, kas šķērso Austrijas – Vācijas robežu. Daudziem lauku apvidos ir iespējas integrēt bēgļus un citus jaunpienācējus, ņemot vērā nepieciešamo darbavietu radīšanu, investīcijām mājokļiem, pakalpojumiem un infrastruktūrai. Eiropas Lauku Parlaments aicināja reaģēt sirsnīgs atbildi, pamatojoties uz solidaritāti starp tautām.
Eiropas Lauku Parlamenta organizatori turpinās ļautu darbības aicināja ietvaros manifestu, sadarbībā ar nacionālajiem un Eiropas partneriem, politikas veidotājiem un institūcijām.
Vairāk informācijas par 2. Eiropas lauku parlamenta projetku, kas īstenots ar Eiropa Pilsoņiem atbalstu - www.europeanruralparliament.com un www.helasverige.se
Ar manifestu lauku iedzīvotāji un lauku attīstības eksperti aicina pilnībā atzīt un atbalstīt lauku kopienu tiesības uz dzīves kvalitāti un apstākļiem, kas vienlīdzīgi ar pilsētas iedzīvotājiem esošajiem, kā arī pilnvērtīgu līdzdalību iesaistē politiskajos procesos. Manifests, kurā ietverti 30 aktuāli jautājumi, ir nacionālo kampaņu rezultāts, kas notika 40 valstīs, iesaistot daudzus tūkstošus lauku iedzīvotāju.
Manifests aicina atjaunotas un vienlīdzībā balstītas attiecības starp cilvēkiem un politikas veidotājiem visos līmeņos. Manifestā tiek atzīts, ka lauku iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties par savu labklājību un vienlaikus visu līmeņu politikas veidotāji, t.sk. arī Eiropas institūcijas, tiek aicināti strādāt, lai veidotu šo sadarbību efektīvu.
Eiropas Lauku Parlamenta dalībnieki aicināja Eiropas Savienību izstrādāt pārskatu par situāciju lauku apvidos Eiropas Savienībā. Secinājumi no šī pārskata būtu jāatspoguļo visas ES programmās un fondos, kas attiecināmi, pievēršot pastiprinātu uzmanību lauku teritorijām. Eiropas Lauku Parlamenta kampaņa turpināsies nākamos divos gados, lai ietekmētu politikas izstrādes procesus laika posmam 2020. gada.
Eiropas Lauku Parlamenta dalībnieki saskārās ar faktu, ka pilsēta Šērdinga (Scharding), kurā notika pasākums, ik dienu uzņem 2000 bēgļus, kas šķērso Austrijas – Vācijas robežu. Daudziem lauku apvidos ir iespējas integrēt bēgļus un citus jaunpienācējus, ņemot vērā nepieciešamo darbavietu radīšanu, investīcijām mājokļiem, pakalpojumiem un infrastruktūrai. Eiropas Lauku Parlaments aicināja reaģēt sirsnīgs atbildi, pamatojoties uz solidaritāti starp tautām.
Eiropas Lauku Parlamenta organizatori turpinās ļautu darbības aicināja ietvaros manifestu, sadarbībā ar nacionālajiem un Eiropas partneriem, politikas veidotājiem un institūcijām.
Vairāk informācijas par 2. Eiropas lauku parlamenta projetku, kas īstenots ar Eiropa Pilsoņiem atbalstu - www.europeanruralparliament.com un www.helasverige.se
| eiopas_lauku_parlametna_manifests_2015.pdf |
| Nacionālo kampaņu rezultāts no vairāk kā 30 valstīm |
NOSKATIES Eiropas Lauku parlamenta sesijas:
Atklāšanas sesija: https://www.youtube.com/watch?v=j9jU2OuGxN4
Pieredzes stāsti no Balkānu reģiona (1:09:05), Armēnijas (41:07) un Portugāles (1:21:37): https://www.youtube.com/watch?v=tnbeujTfAdU
Manifesta izstrādes sesija: https://www.youtube.com/watch?v=XkQsMXP7pgc
Atklāšanas sesija: https://www.youtube.com/watch?v=j9jU2OuGxN4
Pieredzes stāsti no Balkānu reģiona (1:09:05), Armēnijas (41:07) un Portugāles (1:21:37): https://www.youtube.com/watch?v=tnbeujTfAdU
Manifesta izstrādes sesija: https://www.youtube.com/watch?v=XkQsMXP7pgc
Visai Eiropai ir jādzīvo! Un mēs esam Eiropa, nevis nekurienes vidus.
Jeb – dziļi personiskas pārdomas pēc Eiropas Lauku Parlamenta
Līdzdalība 2.Eiropas lauku parlamentā, neapšaubāmi, bija piedzīvojums. Ja iespaidus nāktos raksturot vienā vārdā, visticamāk, šis vārds būtu „kontrasti”. Necentīšos aprakstīt pasākuma gaitu un apskates objektu maršrutus, tas, iespējams, atspoguļosies oficiālajās preses relīzēs un, galu galā, ir skatāms tiešsaistē. Ar faktiski pilnu klātbūtnes efektu. Tāpat – dokumenti ir rāmi izlasāmi un analizējami.
Arī kopumā – jo ilgāk dzīvoju, jo svarīgāka kļūst tā informācija, ko uztveram ar nedefinējamiem jutekļiem – ar ādu, sajūtām, atmosfēru un tā. Galu galā – jau Antuāns de Sent – Ekziperī teica: „Būtiskais nav acīm saredzams.” Nu ja, būtiskā kopums veidojas no visa – no tā, kā vēsa novembra saule izgaismo perfektu Austrijas baroka vecpilsētu – kā no konfekšu kārbas izceltu; no tā, kā smaržo klasiskā Austrijas stilā iekārtota viesnīca; no tā, kā PREPARE vadītājs Maikls Dauers oficiālā atklāšanas pasākuma laikā (kas, pie tam, tiek pārraidīts tiešsaistē visā Eiropā), meklē pazudušās brilles un krāšņi eksponē savas leģendārās sarkanās zeķes; no tā, kā ELARD vadītājs Radims azartiski spēlē trombonu ceturtdienas vakarā; no tā, cik bagātīgi vietējos veikalos un tirdziņos ir pārstāvēta Austrijas vietējā un ekoloģiski tīrā produkcija( kas salāgojas ar oficiālo informāciju – vidējais saimniecības lielums Austrijā ir 19 ha. Mums, millllzīgajā Latvijā, jau runā, ka 100 ha saimniecība neesot ekonomiski izdevīga); no tā, kā sastingst Albānijas delegātes seja, kad jautāju viņai par situāciju viņas valstī- sastingst tik pazīstamā totalitārā režīmā dzīvojoša cilvēka maskā; no tā, kā Maķedonijas pārstāvim svinīgās uzrunas laikā aizlūst balss, aicinot Eiropu atcerēties par tām Balkānu valstīm, kas ir palikušas ārpus Eiropas Savienības.... kā? Fondiem? Birokrātijas? Aizsardzības? Kopējām vērtībām? Diktāta? Nu – ārpus visa tā, par ko mēs šeit, salīdzinoši drošajā un rāmajā Latvijā, sūrojamies katrā izdevīgā brīdī.
Ja nu „kontrasti” ir šo iespaidu atslēgas vārds, tad – jā, kontrasti bija. Turpat, desmit minūšu gājienā no Šērdingas (Austrijas skaistākās baroka vecpilsētas), atrodas bēgļu nometne. Divi tūkstoši cilvēku aiz žoga. Desmit Kaldabruņas divās teltīs. Apgaismojums diennakts garumā, apsardze, organizēta ēdināšana un mazgāšanās, atkritumu izmētāšana un savākšana. Bērni ar lellīšu acīm karājas žogā. Daži bērni. Dažas sievietes.
Svinīgās vakariņas parlamenta delegātiem Donavā uz kuģa – ai, gaismas, baltie galdauti un mūzika, romantikas esence! Kuģis rāmi slīd, vienā pusē – Austrijas baznīcas, otrā pusē – Vācijas pilis... Un tilti. Pāri tiem pašiem tiltiem, zem kuriem mēs slīdam kristāla kausā ietverti, ved bēgļus. Pāri tiem pašiem viņi tiecas nokļūt Vācijā. Pāri tiem pašiem Polijas strādnieki dodas uz turīgākajām Eiropas valstīm. Un latvieši, latvieši, protams, Vācijā taču mūsējo ir tik daudz! Un tie paši cilvēki, kas šovakar slīd gaismas greznībā, jau rīt un parīt dosies savās tik dažādajās ikdienas gaitās. Tik dažādajā Eiropā.
Pēdējā parlamenta diena faktiski tika veltīta Manifesta pilnveidošanai un slīpēšanai. Norise samērā dīvaina – notiek bezgalīgas diskusijas par atsevišķu vārdu nozīmi, tie tiek mainīti vietām, precizēti un koriģēti. Sākotnēji – pārņem bezjēdzīgi pavadīta laika sajūta, ko mazina tikai Maikla Dauera burvīgais melnais humors. Tomēr – dienas noslēgumā ir izšķīlusies skaidra pārliecība par šī procesa jēgu.
Nu ja, kādēļ vispār ir nepieciešami pieredzes apmaiņas braucieni, tikšanās un diskusijas, un tā? Vai tikai tā nav nejēdzīga naudas un laika šķērdēšana? Tīrās ekskursijas? Projektu apgūšana un visas tās sliktās lietas, ko samērā bieži attiecinām uz dažādām konferencēm, semināriem, diskusiju grupām, utt... Nevar jau apgalvot, ka nekā tāda nebūtu. Jo – arī šajā gadījumā nākas secināt, ka Manifests ir tiešām skaists un labi noslīpēts dokuments. BET – kas notiks tālāk? Kas atbildēs par to, ka visas šīs skaistās lietas tiek ņemtas vērā un ieviestas praksē? Šie aspekti nav ietverti nekur, un nav arī pārskata par to, kā tad ticis ieviests 1. Eiropas lauku parlamenta manifests.
Taču – šajā gadījumā secināju, ka praktiskie aspekti (manā izpratnē, protams) nekādi nebija šī pasākuma mērķis. Un, šķiet, ka tos pat nebiju gaidījusi. Iespējams, ka tuvo svētku atmosfēra uzvedināja uz dziļajām līdzībām par Lauku parlamentu virsmērķi un jēgu...
Lūk, tad kādēļ mums ir svarīgi vismaz reizi gadā – 18.novembrī – nodziedāt vai vismaz dzirdēt Valsts himnu? „Dievs, svētī, Latviju....” Nu – kas tad atbildēs par to, ka šī svētība tiešām tiek dota un saņemta? Prezidents vai ministru kabinets? Un kāda būs NVO funkcija šai jomā? Un kurš pēc gada atskaitīsies par svētības pieauguma tempiem?
Vai arī – Ziemassvētki, vēl labāk. Ticību Kristus dzimšanai daļa cilvēces apliecina jau otro gadu tūkstoti. Un – ne tikai Ziemassvētkos, bet gan regulāri. Kā varam pārbaudīt, cik lielā mērā tas, ko viņš sludināja, ir iemiesots un piepildīts? Tāpat – kritizējam taču gan Valsts svētku, gan Ziemassvētku norises.... Cik daudz komercijas, šausmas! Salūts neglīts un rotājumi bezgaumīgi, sprediķis garlaicīgs, baznīcā auksti, karogiem krāsa noplukusi, fui....
Bet – kā ir tad, ja tā nav? Ja nav 18.novembra? (Un to mana paaudze vēl atceras). Un ja nav Ziemassvētku? Ar visiem to trūkumiem – nav, un viss...
Manuprāt, šo svētku, gluži tāpat kā Lauku parlamenta jēga, ir - atgādināt par būtiskajām vērtībām. Regulāri apliecināt to esamību. Lai mēs zinātu un neaizmirstu. Jo cilvēka daba jau tāda ir – dzīvojam ātri, dzīvojam praktiski, un aizmirstam to, kas netiek atgādināts. Tādēļ, jā, man ir svarīgi tas, ka Eiropas lauku parlamenta manifests ir noslīpēts līdz briljanta stadijai. Tas skan kā dzeja, un to var piespraust mājās pie sienas. Un, ziniet, tajā brīdī, kad zāle cēlās kājās, lai skaļi izteiktu visa pasākuma esenci: „All Europe Shall Live!”, sajūta bija tieši tāda kā Valsts himnas laikā. Vai kā Ziemassvētku dievkalpojuma kulminācijā.
Beigu beigās – tas taču ir mūsu visu, lauku mīlētāju un attīstītāju, ticības apliecinājums, tieši tā un ne mazāk. Un mums nepieciešami kopīgi brīži, lai to kopīgi piedzīvotu – piedzīvotu ar ādu un asinīm, ar dzirdi, redzi un blakussēdētāja rokasspiedienu. Piedzīvotu tādā veidā, kas vairo mūsu vērtību un pašcieņu, kas stiprina mūsu pārliecību un iedvesmo aizvien jaunām, gluži taustāmām un praktiskām lietām. Tās šoreiz nāk pielikumā.
Pēc divu dienu brauciena atgriežos savās mežmalas mājās. Braucot caur mežu, migla slāņojas gluži tāpat kā Alpos. Ābeles nometušas lapas, bērzi jau kaili, drēgna novembra tumsa, laimīgs suns un slapjš kaķis pie kājām. Suni sabužinu un mazo dzīvnieciņu paņemu padusē. Slēdzam durvis, te gaismu nevajag. Atslēga pazīst manu roku, un durvju rokturis nospodrināts jau no iepriekšējo paaudžu plaukstām. Plīts vēl silta, bērni aizbraukuši nesen. Saberžu smaržzāļu sauju un iemetu karstā ūdenī. Tad nolaižas tā harmoniskā izjūta – jā, manas lieliskās, vientuļās meža mājas ir Eiropa. Tāda pati, kā Austrijas konfekšu kārbas pilsētas un sapņainie Alpi. Tieši tā un ne citādi – šeit ir pilnvērtīga daļa no Eiropas daudzveidīgajiem laukiem. Vieta, kurai ir jādzīvo. Un kurā ir vērts dzīvot. Iedarbojas ticības apliecinājums, iedarbojas.
Vēl pavisam neformāla atkāpe – 2013. gadā, kad atbraucu no „Eiropas gada pašvaldības” svinīgā pasākuma Liepājā, piedevām – ar glīti iestiklotu „Eiropas gada cilvēka 2013” godarakstu padusē, izraušoties no aukstas mašīnas savā pagalmā un nodauzot ledu no ūdens spaiņa, gan skaļi smējos( un mežā ir traki laba atbalss) – „Sak, šite gan ikkatra Eiropa beidzas!” Ar to godarakstu vari aizsliet kādu žurku caurumu, apsegties ar suni( jo māja auksta) un vēl pirms rīta gaismas sajēgt, ka tas, kas tur Liepājā notikās, nekādi nesaistās ar to realitāti, kurā tu dzīvo.... Smieklīgi, nu!
Un skumji. Īstā Eiropa ir tuvāk nekā Latvijas iestīvinātā virspuse.
Ieva Jātniece
Arī kopumā – jo ilgāk dzīvoju, jo svarīgāka kļūst tā informācija, ko uztveram ar nedefinējamiem jutekļiem – ar ādu, sajūtām, atmosfēru un tā. Galu galā – jau Antuāns de Sent – Ekziperī teica: „Būtiskais nav acīm saredzams.” Nu ja, būtiskā kopums veidojas no visa – no tā, kā vēsa novembra saule izgaismo perfektu Austrijas baroka vecpilsētu – kā no konfekšu kārbas izceltu; no tā, kā smaržo klasiskā Austrijas stilā iekārtota viesnīca; no tā, kā PREPARE vadītājs Maikls Dauers oficiālā atklāšanas pasākuma laikā (kas, pie tam, tiek pārraidīts tiešsaistē visā Eiropā), meklē pazudušās brilles un krāšņi eksponē savas leģendārās sarkanās zeķes; no tā, kā ELARD vadītājs Radims azartiski spēlē trombonu ceturtdienas vakarā; no tā, cik bagātīgi vietējos veikalos un tirdziņos ir pārstāvēta Austrijas vietējā un ekoloģiski tīrā produkcija( kas salāgojas ar oficiālo informāciju – vidējais saimniecības lielums Austrijā ir 19 ha. Mums, millllzīgajā Latvijā, jau runā, ka 100 ha saimniecība neesot ekonomiski izdevīga); no tā, kā sastingst Albānijas delegātes seja, kad jautāju viņai par situāciju viņas valstī- sastingst tik pazīstamā totalitārā režīmā dzīvojoša cilvēka maskā; no tā, kā Maķedonijas pārstāvim svinīgās uzrunas laikā aizlūst balss, aicinot Eiropu atcerēties par tām Balkānu valstīm, kas ir palikušas ārpus Eiropas Savienības.... kā? Fondiem? Birokrātijas? Aizsardzības? Kopējām vērtībām? Diktāta? Nu – ārpus visa tā, par ko mēs šeit, salīdzinoši drošajā un rāmajā Latvijā, sūrojamies katrā izdevīgā brīdī.
Ja nu „kontrasti” ir šo iespaidu atslēgas vārds, tad – jā, kontrasti bija. Turpat, desmit minūšu gājienā no Šērdingas (Austrijas skaistākās baroka vecpilsētas), atrodas bēgļu nometne. Divi tūkstoši cilvēku aiz žoga. Desmit Kaldabruņas divās teltīs. Apgaismojums diennakts garumā, apsardze, organizēta ēdināšana un mazgāšanās, atkritumu izmētāšana un savākšana. Bērni ar lellīšu acīm karājas žogā. Daži bērni. Dažas sievietes.
Svinīgās vakariņas parlamenta delegātiem Donavā uz kuģa – ai, gaismas, baltie galdauti un mūzika, romantikas esence! Kuģis rāmi slīd, vienā pusē – Austrijas baznīcas, otrā pusē – Vācijas pilis... Un tilti. Pāri tiem pašiem tiltiem, zem kuriem mēs slīdam kristāla kausā ietverti, ved bēgļus. Pāri tiem pašiem viņi tiecas nokļūt Vācijā. Pāri tiem pašiem Polijas strādnieki dodas uz turīgākajām Eiropas valstīm. Un latvieši, latvieši, protams, Vācijā taču mūsējo ir tik daudz! Un tie paši cilvēki, kas šovakar slīd gaismas greznībā, jau rīt un parīt dosies savās tik dažādajās ikdienas gaitās. Tik dažādajā Eiropā.
Pēdējā parlamenta diena faktiski tika veltīta Manifesta pilnveidošanai un slīpēšanai. Norise samērā dīvaina – notiek bezgalīgas diskusijas par atsevišķu vārdu nozīmi, tie tiek mainīti vietām, precizēti un koriģēti. Sākotnēji – pārņem bezjēdzīgi pavadīta laika sajūta, ko mazina tikai Maikla Dauera burvīgais melnais humors. Tomēr – dienas noslēgumā ir izšķīlusies skaidra pārliecība par šī procesa jēgu.
Nu ja, kādēļ vispār ir nepieciešami pieredzes apmaiņas braucieni, tikšanās un diskusijas, un tā? Vai tikai tā nav nejēdzīga naudas un laika šķērdēšana? Tīrās ekskursijas? Projektu apgūšana un visas tās sliktās lietas, ko samērā bieži attiecinām uz dažādām konferencēm, semināriem, diskusiju grupām, utt... Nevar jau apgalvot, ka nekā tāda nebūtu. Jo – arī šajā gadījumā nākas secināt, ka Manifests ir tiešām skaists un labi noslīpēts dokuments. BET – kas notiks tālāk? Kas atbildēs par to, ka visas šīs skaistās lietas tiek ņemtas vērā un ieviestas praksē? Šie aspekti nav ietverti nekur, un nav arī pārskata par to, kā tad ticis ieviests 1. Eiropas lauku parlamenta manifests.
Taču – šajā gadījumā secināju, ka praktiskie aspekti (manā izpratnē, protams) nekādi nebija šī pasākuma mērķis. Un, šķiet, ka tos pat nebiju gaidījusi. Iespējams, ka tuvo svētku atmosfēra uzvedināja uz dziļajām līdzībām par Lauku parlamentu virsmērķi un jēgu...
Lūk, tad kādēļ mums ir svarīgi vismaz reizi gadā – 18.novembrī – nodziedāt vai vismaz dzirdēt Valsts himnu? „Dievs, svētī, Latviju....” Nu – kas tad atbildēs par to, ka šī svētība tiešām tiek dota un saņemta? Prezidents vai ministru kabinets? Un kāda būs NVO funkcija šai jomā? Un kurš pēc gada atskaitīsies par svētības pieauguma tempiem?
Vai arī – Ziemassvētki, vēl labāk. Ticību Kristus dzimšanai daļa cilvēces apliecina jau otro gadu tūkstoti. Un – ne tikai Ziemassvētkos, bet gan regulāri. Kā varam pārbaudīt, cik lielā mērā tas, ko viņš sludināja, ir iemiesots un piepildīts? Tāpat – kritizējam taču gan Valsts svētku, gan Ziemassvētku norises.... Cik daudz komercijas, šausmas! Salūts neglīts un rotājumi bezgaumīgi, sprediķis garlaicīgs, baznīcā auksti, karogiem krāsa noplukusi, fui....
Bet – kā ir tad, ja tā nav? Ja nav 18.novembra? (Un to mana paaudze vēl atceras). Un ja nav Ziemassvētku? Ar visiem to trūkumiem – nav, un viss...
Manuprāt, šo svētku, gluži tāpat kā Lauku parlamenta jēga, ir - atgādināt par būtiskajām vērtībām. Regulāri apliecināt to esamību. Lai mēs zinātu un neaizmirstu. Jo cilvēka daba jau tāda ir – dzīvojam ātri, dzīvojam praktiski, un aizmirstam to, kas netiek atgādināts. Tādēļ, jā, man ir svarīgi tas, ka Eiropas lauku parlamenta manifests ir noslīpēts līdz briljanta stadijai. Tas skan kā dzeja, un to var piespraust mājās pie sienas. Un, ziniet, tajā brīdī, kad zāle cēlās kājās, lai skaļi izteiktu visa pasākuma esenci: „All Europe Shall Live!”, sajūta bija tieši tāda kā Valsts himnas laikā. Vai kā Ziemassvētku dievkalpojuma kulminācijā.
Beigu beigās – tas taču ir mūsu visu, lauku mīlētāju un attīstītāju, ticības apliecinājums, tieši tā un ne mazāk. Un mums nepieciešami kopīgi brīži, lai to kopīgi piedzīvotu – piedzīvotu ar ādu un asinīm, ar dzirdi, redzi un blakussēdētāja rokasspiedienu. Piedzīvotu tādā veidā, kas vairo mūsu vērtību un pašcieņu, kas stiprina mūsu pārliecību un iedvesmo aizvien jaunām, gluži taustāmām un praktiskām lietām. Tās šoreiz nāk pielikumā.
Pēc divu dienu brauciena atgriežos savās mežmalas mājās. Braucot caur mežu, migla slāņojas gluži tāpat kā Alpos. Ābeles nometušas lapas, bērzi jau kaili, drēgna novembra tumsa, laimīgs suns un slapjš kaķis pie kājām. Suni sabužinu un mazo dzīvnieciņu paņemu padusē. Slēdzam durvis, te gaismu nevajag. Atslēga pazīst manu roku, un durvju rokturis nospodrināts jau no iepriekšējo paaudžu plaukstām. Plīts vēl silta, bērni aizbraukuši nesen. Saberžu smaržzāļu sauju un iemetu karstā ūdenī. Tad nolaižas tā harmoniskā izjūta – jā, manas lieliskās, vientuļās meža mājas ir Eiropa. Tāda pati, kā Austrijas konfekšu kārbas pilsētas un sapņainie Alpi. Tieši tā un ne citādi – šeit ir pilnvērtīga daļa no Eiropas daudzveidīgajiem laukiem. Vieta, kurai ir jādzīvo. Un kurā ir vērts dzīvot. Iedarbojas ticības apliecinājums, iedarbojas.
Vēl pavisam neformāla atkāpe – 2013. gadā, kad atbraucu no „Eiropas gada pašvaldības” svinīgā pasākuma Liepājā, piedevām – ar glīti iestiklotu „Eiropas gada cilvēka 2013” godarakstu padusē, izraušoties no aukstas mašīnas savā pagalmā un nodauzot ledu no ūdens spaiņa, gan skaļi smējos( un mežā ir traki laba atbalss) – „Sak, šite gan ikkatra Eiropa beidzas!” Ar to godarakstu vari aizsliet kādu žurku caurumu, apsegties ar suni( jo māja auksta) un vēl pirms rīta gaismas sajēgt, ka tas, kas tur Liepājā notikās, nekādi nesaistās ar to realitāti, kurā tu dzīvo.... Smieklīgi, nu!
Un skumji. Īstā Eiropa ir tuvāk nekā Latvijas iestīvinātā virspuse.
Ieva Jātniece
Piezīmes
- Dokumentam ir pievienots arī Eiropas Lauku Manifests, kas ir vairāk nekā 40 valstu nacionālo kampaņu rezultāts, identificējot lauku iedzīvotājiem aktuālo visā Eiropā.
- Eiropas Lauku parlamentu organizēja trīs Eiropas tīkli - Eiropas Lauku kopienu alianse (European Rural Community Alliance), PREPARE partnerība lauku Eiropai (PREPARE Partnership for Rural Europe) un Eiropas LEADER asociācija lauku attīstībai (European LEADER Association for Rural Development). Šo tīkla organizāciju biedri pārstāv Eiropas Savienības, Rietumbalkānu un Melnās jūras valstis.
- Eiropas Lauku parlamenta kampaņas patrons ir Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Torbjorns Jaglands un tā ir līdzfinansēta no Eiropas Komisijas programmas Eiropa Pilsoņiem.
- Eiropas Lauku Parlametns notika skaistā Austrijas mazpilsētā Šērdingā. Pasākumu uzņēma Sauvald-Pramtal vietējā rīcības grupa un Šērdinas pilsētas dome, organizēja kompānija Projects4, kā arī tika līdzfinansēta no Austrijas valdības un Ziemeļaustrijas reģiona.
- Eiropas Lauku parlamentā piedalījās lauku kopienas no gandrīz visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī Albānijas, Armēnijas, Baltkrievijas, Bosnijas un Hercegovinas, Maķedonijas, Kosovas, Islandes, Norvēģijas, Serbijas, Turcijas un Ukrainas.
- Vairāk informācijas: www.europeanruralparliament.com
|
|
|
