Lauku kopienu sanākšana Nagļos, Rēzeknes novadā
„Katra tikšanās ar aktīvajiem kopienu ļaudīm, kas ne tikai rūpējas par savu tuvāko vidi, bet arī līdzi pulkā aicina savus kaimiņus, ir piepildīta ar pozitīvu skatu uz savu ikdienu un nākotni. Kopienu nedēļa ir radījusi pārliecību, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kas stāv pāri neticībai sev un valstij, ko mēs veidojam” tā, atklājot Latvijas Lauku kopienu nedēļas noslēdzošo sanākšanu 1.novembrī Nagļos, teica Latvijas Lauku foruma valdes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš.
Nagļos kopienu nedēļas ietvaros ieradās ap 40 kopienu aktīvistu, pārmaiņu skolu un pašvaldību pārstāvju no Rēzeknes, Daugavpils, Kārsavas, Aknīstes, Riebiņu, Dagdas, Jēkabpils, Viļānu, Madonas un citiem novadiem.
Tikšanās sākumā dalībnieki pārrunāja aktivitātes, ko īsteno atbalstot 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūciju. Vislielākais aktivitāšu kopums ir saistīts ar nemateriālajiem resursiem, kas ir pieejami un tiek attīstīti daudzveidīgās kopienās. Arī klātesoši pašvaldību pārstāvji atzina, ka kopienu atbalsts un sadarbība ar aktīvajiem cilvēkiem kopienās pašvaldībām dod iespējas darīt vēl vairāk, vēl mērķtiecīgāk, lai uzlabotu savas teritorijas un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tāpat arī lielu aktivitāšu dažādību varēja novērot rīcības virzienā, kas saistīts ar vietējo produktu un uzņēmēju sabiedrisko atzīšanu un atbalstu. Tomēr līdz ar paveikto tiek atzīts, ka nepieciešams vēl vairāk veicināt iedzīvotāju interesi un motivāciju saimniekot savā zemē un veicināt sadarbību starp uzņēmīgajiem cilvēkiem kopienās.
Kopienu nedēļas ietvaros Nagļu Daudzfunkcionālā sabiedrisko resursu centra biedrības „Baltā skola” vadītāja Inese Pļesņa stāstīja par aktivitātēm, ko īsteno SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespējas skolām” atbalstītajos projektos, kas gan dažkārt kļuva par izaicinājumu kopienai sasniegt izvirzītos mērķus, gan arī palīdzējā kopienā saskatīt jaunus līdz šim neapgūtus talantus. Tā Nagļi ir vairojuši savus cilvēkresursus kā arī krietni cēluši pašlepnumu par vietu, kurā dzīvo un saimnieko.
Dalībnieki bagātinājās ar idejām, kas nāk no dažādām kopienām, un ieguva jaunus kontaktus, jaunus draugus. Savukārt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone, atzinīgi vērtējot kopienu idejas un darbus, aicināja aktīvi iesaistītes arī Latvijas prezidentūras aktivitātēs lai Eiropai un pasaulei parādīt pozitīvās pieredzes, ko varam dot citiem risinot līdzīga rakstura jautājumus.
Nagļi sevi pozicionē kā Latvijā vienīgo zvejniekciemu, kas neatrodas pie jūras, tāpēc pasākuma ietvaros tika apmeklēta arī vietējā zivju audzētava un tiekoties ar tās darbiniekiem varējām praksē novērot kopienas iesaisti uzņēmējdarbības veicināšanā.
Latvijas Lauku kopienu nedēļas tikšanās Nagļos, ko Latvijas Lauku forums un SFL „Pārmaiņu iespējas skolām” rīkoja sadarbībā ar biedrību „Baltā skola”, rezultāts ir radījis iedvesmu un pārliecību, ka Latvijas lauku un mazpilsētu kopienās ir nenovērtējams potenciāls, kuram ir jādod iespējas sevi attīstīt un realizēt mērķtiecīgā veidā. Savukārt valsts politikām ir tikai jādod „zaļā gaisma” šīm iniciatīvām un jāuzticas iedzīvotāju spējai pašiem noteikt svarīgākās attīstības prioritātes un veidus kā risināt aktuālos jautājumus vietējā līmenī.
Lai gan pasākums jau bija beidzies, tomēr liela daļa dalībnieku aizkavējās līdz vēlam vakaram cienājoties ar vietējo saimnieču kulinārajiem baudījumiem un iesaistoties dziesmās un rotaļās, ko sarīkoja vietējais ansamblis.
Nagļos kopienu nedēļas ietvaros ieradās ap 40 kopienu aktīvistu, pārmaiņu skolu un pašvaldību pārstāvju no Rēzeknes, Daugavpils, Kārsavas, Aknīstes, Riebiņu, Dagdas, Jēkabpils, Viļānu, Madonas un citiem novadiem.
Tikšanās sākumā dalībnieki pārrunāja aktivitātes, ko īsteno atbalstot 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūciju. Vislielākais aktivitāšu kopums ir saistīts ar nemateriālajiem resursiem, kas ir pieejami un tiek attīstīti daudzveidīgās kopienās. Arī klātesoši pašvaldību pārstāvji atzina, ka kopienu atbalsts un sadarbība ar aktīvajiem cilvēkiem kopienās pašvaldībām dod iespējas darīt vēl vairāk, vēl mērķtiecīgāk, lai uzlabotu savas teritorijas un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tāpat arī lielu aktivitāšu dažādību varēja novērot rīcības virzienā, kas saistīts ar vietējo produktu un uzņēmēju sabiedrisko atzīšanu un atbalstu. Tomēr līdz ar paveikto tiek atzīts, ka nepieciešams vēl vairāk veicināt iedzīvotāju interesi un motivāciju saimniekot savā zemē un veicināt sadarbību starp uzņēmīgajiem cilvēkiem kopienās.
Kopienu nedēļas ietvaros Nagļu Daudzfunkcionālā sabiedrisko resursu centra biedrības „Baltā skola” vadītāja Inese Pļesņa stāstīja par aktivitātēm, ko īsteno SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespējas skolām” atbalstītajos projektos, kas gan dažkārt kļuva par izaicinājumu kopienai sasniegt izvirzītos mērķus, gan arī palīdzējā kopienā saskatīt jaunus līdz šim neapgūtus talantus. Tā Nagļi ir vairojuši savus cilvēkresursus kā arī krietni cēluši pašlepnumu par vietu, kurā dzīvo un saimnieko.
Dalībnieki bagātinājās ar idejām, kas nāk no dažādām kopienām, un ieguva jaunus kontaktus, jaunus draugus. Savukārt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone, atzinīgi vērtējot kopienu idejas un darbus, aicināja aktīvi iesaistītes arī Latvijas prezidentūras aktivitātēs lai Eiropai un pasaulei parādīt pozitīvās pieredzes, ko varam dot citiem risinot līdzīga rakstura jautājumus.
Nagļi sevi pozicionē kā Latvijā vienīgo zvejniekciemu, kas neatrodas pie jūras, tāpēc pasākuma ietvaros tika apmeklēta arī vietējā zivju audzētava un tiekoties ar tās darbiniekiem varējām praksē novērot kopienas iesaisti uzņēmējdarbības veicināšanā.
Latvijas Lauku kopienu nedēļas tikšanās Nagļos, ko Latvijas Lauku forums un SFL „Pārmaiņu iespējas skolām” rīkoja sadarbībā ar biedrību „Baltā skola”, rezultāts ir radījis iedvesmu un pārliecību, ka Latvijas lauku un mazpilsētu kopienās ir nenovērtējams potenciāls, kuram ir jādod iespējas sevi attīstīt un realizēt mērķtiecīgā veidā. Savukārt valsts politikām ir tikai jādod „zaļā gaisma” šīm iniciatīvām un jāuzticas iedzīvotāju spējai pašiem noteikt svarīgākās attīstības prioritātes un veidus kā risināt aktuālos jautājumus vietējā līmenī.
Lai gan pasākums jau bija beidzies, tomēr liela daļa dalībnieku aizkavējās līdz vēlam vakaram cienājoties ar vietējo saimnieču kulinārajiem baudījumiem un iesaistoties dziesmās un rotaļās, ko sarīkoja vietējais ansamblis.
|
|
