Lauku kopienu sanākšana Dobelē
„Ja tu mīli, tad tu cieni, kop, saudzē un attīsti savu vietu” tā, stāstot par biedrības „Zebrus draugi”, kas pulcē Zebrus ezera apkaimes iedzīvotājus, aktivitātēm bilst biedrības vadītājs Māris Lazda. Savukārt par Dobelē notikušo reportāžu turpina Valdis Kudiņš, atzīstot, ka aizvadītās nakts vētra, kas pāršalca Latviju un atstāja pa kādai saimniecībai bez elektrības arī Zemgalē, nekļuva par šķērsli kopā būšanai un pieredzes stāstu stāstīšanai Zemgales lauku kopienu aktīvistiem un pārmaiņu skolu veidotājiem no Dobeles, Tērvetes, Auces un citiem Zemgales puses novadiem, kuri otrdien, 29.oktobrī Latvijas Lauku kopienu nedēļas otrās dienas ietvaros pulcējās Dobelē. Viesus uzņēma LLF asociētais biedrs – sieviešu klubs „Dziedra”.
Pēc Dobeles novada domes priekšsēdētāja un Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītāja Andreja Spridzāna uzrunas, dalībnieki aktīvi ķērās pie darba un uzskaitīja tās darbības, ko nepieciešams veikt savās kopienās, lai sasniegtu 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcijā ietvertos mērķus. Rezultātā ikvienam rezolūcijas punktam atradās piemēri, kā Zemgales kopienas jau šobrīd darbojas, lai sekmētu savu kopienu ilgtspējīgu attīstību. Diskutējot par veidiem, kā īstenot rezolūcijā paustās vajadzības praksē, domas dalījās. Daži dalībnieki pamatoti norādīja, ka ļoti svarīgs ir dialogs ar pašvaldībām un valsts pārvaldi, īpaši, politiķiem, un uzskatīja, ka šī dialoga veidotājam un galvenajam koordinatoram ir jābūt Latvijas Lauku forumam. Tomēr liela daļa kopienu pārstāvju atzina, ka iezīmētie darbi jāveic kopīgi, un tai nav jābūt un tā nevar būt tikai vienas „jumta” biedrības rūpe. LLF var veicināt procesus, lai sastopas dažādās intereses un veidojas dialogs, tomēr lauku un mazpilsētu kopienu balsij ir jābūt daudzskaitlīgai un labi sadzirdētai.
Kopienu balss spēku un daudzveidību, kā arī ticību kopienu spējai mērķtiecīgi īstenot dažādas attīstošās iniciatīvas dod pašu kopienu radītie pieredžu stāsti, un tādu netrūka arī Dobelē. Tērvetes novada biedrības „Mežmuižas Mežrozītes” pārstāve Anita popularizēja „Tomātu Tusiņu” – veidu kā ar dažādām aktivitātēm atbalstīt savus vietējos tomātu audzētājus. Auces kristīgo sieviešu organizācija iepazīstināja ar stāstiem par atbalstu audžuģimenēm, organizējot mācības, kas palīdz būt labākiem vecākiem saviem bērniem, un citām aktivitātēm, kas stiprina lauku iedzīvotājus, piemēram, jaunās ģimenes un palīdz apgūt prasmes, kas ir noderīgas šodienas pasaulē.
Dobeles novadā esosās biedrības „Zebrus draugi” pārstāvji akcentēja, ka vieta kalpo par iedvesmas avotu, un biedrības pārstāvjiem šī iedvesma ir ļāvusi iespēju radīt dažādas par ļoti neparastas aktivitātes, piemēram, teātra izrādi uz velosipēdiem, kur skatuve ir mājsaimniecības Zebrus ezera apkaimē un galvenie aktieri un skatītāji – paši iedzīvotāji un viesi.
Stāstot par pieredzēm mūžizglītības jomā, iedzīvotāju iesaistē, citu aktivitāšu īstenošanā vairakkārt atkārtojās doma, ka cilvēki paši, bez īpaša ārējā atbalsta, mācās nākt kopā, saskatīt iespējas un rīkoties paši saviem spēkiem, izmantojot savas zināšanas un savus jau esošos, bet īsti neapjaustos vai nenovērtētos resursus un iegūstot milzīgu gandarījumu par rezultātiem. Kā vienu no nozīmīgiem izaicinājumiem Dobeles novada biedrības atzina aktīvas NVO sadarbības un darba koordinācija trūkumu novadā. Tad nu labi, ka ar savu padomu un pieredzi NVO saliedēšanā un sadarbības tīkla veidošanā nāca talkā Jaunpils reģionālās attīstības centra „Rats” valdes priekšsēdētāja Vija Zīverte.
Latvijas Lauku kopienu nedēļas dalībnieki Dobelē stāstīja arī par dažādām vietu sakārtošanas un labiekārtošanas aktivitātēm, norādot, ka sakārtotās vietās rodas laba sajūta, tātad labsajūta. Un labsajūtas radīšanas veiksme slēpjas pašu cilvēku darbībā, aktīvā līdzdarbībā un līdzatbildībā par kopienas dzīvi, par vietu, kurā ir vēlme dzīvot un strādāt, un būt gandarītam par paveikto. Šie ļaudis jau šodien dzīvo un aktīvi darbojas Latvijas laukos un mazpilsētās un viņu prāti nav aizņemti ar aizvainojumu un bezspēcību, viņu domas un darbi ir orientēti uz attīstību un kvalitatīvas dzīves vides veidošanu visā Latvijā. Tāpēc lauku attīstības un reģionālās attīstības politikām jāpalīdz šiem cilvēkiem īstenot savas ieceres un visiem kopā radot stipru, aktīvu un atbildīgu Latvijas valsts sabiedrību.
Pēc Dobeles novada domes priekšsēdētāja un Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītāja Andreja Spridzāna uzrunas, dalībnieki aktīvi ķērās pie darba un uzskaitīja tās darbības, ko nepieciešams veikt savās kopienās, lai sasniegtu 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcijā ietvertos mērķus. Rezultātā ikvienam rezolūcijas punktam atradās piemēri, kā Zemgales kopienas jau šobrīd darbojas, lai sekmētu savu kopienu ilgtspējīgu attīstību. Diskutējot par veidiem, kā īstenot rezolūcijā paustās vajadzības praksē, domas dalījās. Daži dalībnieki pamatoti norādīja, ka ļoti svarīgs ir dialogs ar pašvaldībām un valsts pārvaldi, īpaši, politiķiem, un uzskatīja, ka šī dialoga veidotājam un galvenajam koordinatoram ir jābūt Latvijas Lauku forumam. Tomēr liela daļa kopienu pārstāvju atzina, ka iezīmētie darbi jāveic kopīgi, un tai nav jābūt un tā nevar būt tikai vienas „jumta” biedrības rūpe. LLF var veicināt procesus, lai sastopas dažādās intereses un veidojas dialogs, tomēr lauku un mazpilsētu kopienu balsij ir jābūt daudzskaitlīgai un labi sadzirdētai.
Kopienu balss spēku un daudzveidību, kā arī ticību kopienu spējai mērķtiecīgi īstenot dažādas attīstošās iniciatīvas dod pašu kopienu radītie pieredžu stāsti, un tādu netrūka arī Dobelē. Tērvetes novada biedrības „Mežmuižas Mežrozītes” pārstāve Anita popularizēja „Tomātu Tusiņu” – veidu kā ar dažādām aktivitātēm atbalstīt savus vietējos tomātu audzētājus. Auces kristīgo sieviešu organizācija iepazīstināja ar stāstiem par atbalstu audžuģimenēm, organizējot mācības, kas palīdz būt labākiem vecākiem saviem bērniem, un citām aktivitātēm, kas stiprina lauku iedzīvotājus, piemēram, jaunās ģimenes un palīdz apgūt prasmes, kas ir noderīgas šodienas pasaulē.
Dobeles novadā esosās biedrības „Zebrus draugi” pārstāvji akcentēja, ka vieta kalpo par iedvesmas avotu, un biedrības pārstāvjiem šī iedvesma ir ļāvusi iespēju radīt dažādas par ļoti neparastas aktivitātes, piemēram, teātra izrādi uz velosipēdiem, kur skatuve ir mājsaimniecības Zebrus ezera apkaimē un galvenie aktieri un skatītāji – paši iedzīvotāji un viesi.
Stāstot par pieredzēm mūžizglītības jomā, iedzīvotāju iesaistē, citu aktivitāšu īstenošanā vairakkārt atkārtojās doma, ka cilvēki paši, bez īpaša ārējā atbalsta, mācās nākt kopā, saskatīt iespējas un rīkoties paši saviem spēkiem, izmantojot savas zināšanas un savus jau esošos, bet īsti neapjaustos vai nenovērtētos resursus un iegūstot milzīgu gandarījumu par rezultātiem. Kā vienu no nozīmīgiem izaicinājumiem Dobeles novada biedrības atzina aktīvas NVO sadarbības un darba koordinācija trūkumu novadā. Tad nu labi, ka ar savu padomu un pieredzi NVO saliedēšanā un sadarbības tīkla veidošanā nāca talkā Jaunpils reģionālās attīstības centra „Rats” valdes priekšsēdētāja Vija Zīverte.
Latvijas Lauku kopienu nedēļas dalībnieki Dobelē stāstīja arī par dažādām vietu sakārtošanas un labiekārtošanas aktivitātēm, norādot, ka sakārtotās vietās rodas laba sajūta, tātad labsajūta. Un labsajūtas radīšanas veiksme slēpjas pašu cilvēku darbībā, aktīvā līdzdarbībā un līdzatbildībā par kopienas dzīvi, par vietu, kurā ir vēlme dzīvot un strādāt, un būt gandarītam par paveikto. Šie ļaudis jau šodien dzīvo un aktīvi darbojas Latvijas laukos un mazpilsētās un viņu prāti nav aizņemti ar aizvainojumu un bezspēcību, viņu domas un darbi ir orientēti uz attīstību un kvalitatīvas dzīves vides veidošanu visā Latvijā. Tāpēc lauku attīstības un reģionālās attīstības politikām jāpalīdz šiem cilvēkiem īstenot savas ieceres un visiem kopā radot stipru, aktīvu un atbildīgu Latvijas valsts sabiedrību.
|
|
