Latvijas Lauku kopienu sanākšana Pastendē, Talsu novadā
Ja vēlies labus rezultātus sadarbībai, tad atrodi vismaz vienu cilvēku pašvaldībā, uzsāc ar viņu sarunu un iegūsti šī cilvēka atbalstu. Tas atvērs iespējas konstruktīva dialoga paplašināšanai. Un mums – kopienu cilvēkiem ir jārunā, jāstāsta savi stāsti, jāveido pozitīvais tēls, sākot ar pašvaldību un līdz pat Ministru Kabinetam.
Šādas un citas atziņas šodien 28.oktobrī Ģibuļu pagasta Pastendē pauda Latvijas Lauku kopienu nedēļas pirmās dienas dalībnieki. Atziņas tika papildinātas ar spilgtiem piemēriem no ikdienas stāstiem, kas parāda, ka ne vienmēr visas durvis ir atvērtas, ne vienmēr visi par tevi zina un tikai pozitīva atpazīstamība var šīs durvis pavērt plašāk.
Pastendes Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu atbalsta centrā pulcējās vairāk kā 20 kopienu aktīvisti, pārmaiņu skolu dalībnieki, pašvaldību pārstāvji no Talsu, Dundagas, Brocēnu, Saldus, Ventspils, Kuldīgas un citiem Kurzemes novadiem.
Tikšanās laikā dalībnieki informēja par aktivitātēm un plāniem, ko viņi apņemas īstenot turpmākajos divos gados, lai atbalstītu 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūciju.
Lai gan iesākot tikšanos dažu brīdi dalībnieku vidū valdīja skepse par spēju mainīt pasauli darbojoties vietējā līmenī, un pie visām problēmām bija vēlme vainot politiķus, tomēr dienas gaitā, kad kopienas dalījās savos pieredžu stāstos, sapratām, ka lielo lietu darīšana tomēr ir pašu rokās un nevienam citam, kā tikai pašiem, ir jāiztaisno mugura un godprātīgi jāveic darbs, par kuru ir lepnums. Un šodien arvien vairāk mēs redzam jaunus cilvēkus, kas ar lepnumu teic, ka nāk no Puzes, Turlavas, Brocēniem, Kandavas un citām Latvijas vietām, un šis lepnums nāk kopā ar atbildību par vietas nākotni.
Brocēnu skolas pārstāves iepazīstināja ar savu pieredzi profesionālās pilnveides programmu izstrādē un īstenošanā, kā arī lepojas ar labo darbu akciju, kas palīdzēja savest kopā dažādas paaudzes un gūt no kopdarbības, piemēram, dārzu ravēšanas, gan labumu, gan prieku.
Par prieka brīžiem dalījās gan Turlavas pamatskolas un biedrības „Dzīvotprieks” pārstāvji, gan arī biedrības „Vīnoga” vadītāja Ziedīte Začeste. Un šis prieks un gandarījums nāca kopā ar stāstiem par svētkiem – Kuršu ķoniņu dienām Turlavā, Kafijas un tējas svētkiem Kandavā, un citiem pasākumiem Kurzemes ciemos un mazpilsētās. Un aiz katra no šiem svētkiem slēpjas saliedēts iedzīvotāju, pašvaldības, vietējo NVO darbs, kas pārvēršas kopīgā pasākumā, kļūst par tradīciju un rada jaunas iespējas arī dažādām ekonomiskām aktivitātēm kopienā.
Lai darītu lielas lietas, jāsāk ar mazumiņu, un dažreiz arī pašdarbības deju kolektīvs, uzsākot projektu par tautastērpu iegādi, nonāk līdz atziņai, ka ir jāraksta grāmata par savu dzimto vietu. Tā par savām iecerēm saka Ģibuļu aktīvisti.
Tikšanās laikā izskanēja viedoklis, ka skola ir vieta, kas var savest kopā vairākas paaudzes, jo katram te ir sava interese, un skola var kļūt par vietu, kas palīdz vietējos cilvēkos atklāt talantus, kas līdz šim ir bijuši apslēpti, nepamanīt, neatzīti. Šo cilvēku iekļaušana kopienu aktivitātēs palīdz vietējās prasmes vairot un nodot pārējiem kopienas ļaudīm, un pašiem talantu turētājiem būt noderīgiem kopienai.
Pirmās Latvijas lauku kopienu nedēļas tikšanās ietvaros identificējām arī pa kādai vēl neizdarītai, bet svarīgai lietai, kā, piemēram, kā popularizēt savus vietējos pārtikas ražotājus, un kā veidot godīgu tirdzniecību situācijās, kad Spānijas tomāti „slēpjas” aiz vietējo ražojumu birkām tādā veidā mazinot iedzīvotāju uzticību produktu patiesajai izcelsmei tirdziņos. Arī stāsti par krājaizdevu sabiedrību veidošanos un atbalstīšanu Latvijā vēl ir daudziem ērkšķiem apvīti, šajā brīdī vairāk domājot par labu lielo banku interesēm un peļņai, nevis par atbalstu kolektīvām resursu sakrāšanas iniciatīvām vietējā līmenī un to investēšanu vietējos uzņēmējos
Šādas un citas atziņas šodien 28.oktobrī Ģibuļu pagasta Pastendē pauda Latvijas Lauku kopienu nedēļas pirmās dienas dalībnieki. Atziņas tika papildinātas ar spilgtiem piemēriem no ikdienas stāstiem, kas parāda, ka ne vienmēr visas durvis ir atvērtas, ne vienmēr visi par tevi zina un tikai pozitīva atpazīstamība var šīs durvis pavērt plašāk.
Pastendes Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu atbalsta centrā pulcējās vairāk kā 20 kopienu aktīvisti, pārmaiņu skolu dalībnieki, pašvaldību pārstāvji no Talsu, Dundagas, Brocēnu, Saldus, Ventspils, Kuldīgas un citiem Kurzemes novadiem.
Tikšanās laikā dalībnieki informēja par aktivitātēm un plāniem, ko viņi apņemas īstenot turpmākajos divos gados, lai atbalstītu 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūciju.
Lai gan iesākot tikšanos dažu brīdi dalībnieku vidū valdīja skepse par spēju mainīt pasauli darbojoties vietējā līmenī, un pie visām problēmām bija vēlme vainot politiķus, tomēr dienas gaitā, kad kopienas dalījās savos pieredžu stāstos, sapratām, ka lielo lietu darīšana tomēr ir pašu rokās un nevienam citam, kā tikai pašiem, ir jāiztaisno mugura un godprātīgi jāveic darbs, par kuru ir lepnums. Un šodien arvien vairāk mēs redzam jaunus cilvēkus, kas ar lepnumu teic, ka nāk no Puzes, Turlavas, Brocēniem, Kandavas un citām Latvijas vietām, un šis lepnums nāk kopā ar atbildību par vietas nākotni.
Brocēnu skolas pārstāves iepazīstināja ar savu pieredzi profesionālās pilnveides programmu izstrādē un īstenošanā, kā arī lepojas ar labo darbu akciju, kas palīdzēja savest kopā dažādas paaudzes un gūt no kopdarbības, piemēram, dārzu ravēšanas, gan labumu, gan prieku.
Par prieka brīžiem dalījās gan Turlavas pamatskolas un biedrības „Dzīvotprieks” pārstāvji, gan arī biedrības „Vīnoga” vadītāja Ziedīte Začeste. Un šis prieks un gandarījums nāca kopā ar stāstiem par svētkiem – Kuršu ķoniņu dienām Turlavā, Kafijas un tējas svētkiem Kandavā, un citiem pasākumiem Kurzemes ciemos un mazpilsētās. Un aiz katra no šiem svētkiem slēpjas saliedēts iedzīvotāju, pašvaldības, vietējo NVO darbs, kas pārvēršas kopīgā pasākumā, kļūst par tradīciju un rada jaunas iespējas arī dažādām ekonomiskām aktivitātēm kopienā.
Lai darītu lielas lietas, jāsāk ar mazumiņu, un dažreiz arī pašdarbības deju kolektīvs, uzsākot projektu par tautastērpu iegādi, nonāk līdz atziņai, ka ir jāraksta grāmata par savu dzimto vietu. Tā par savām iecerēm saka Ģibuļu aktīvisti.
Tikšanās laikā izskanēja viedoklis, ka skola ir vieta, kas var savest kopā vairākas paaudzes, jo katram te ir sava interese, un skola var kļūt par vietu, kas palīdz vietējos cilvēkos atklāt talantus, kas līdz šim ir bijuši apslēpti, nepamanīt, neatzīti. Šo cilvēku iekļaušana kopienu aktivitātēs palīdz vietējās prasmes vairot un nodot pārējiem kopienas ļaudīm, un pašiem talantu turētājiem būt noderīgiem kopienai.
Pirmās Latvijas lauku kopienu nedēļas tikšanās ietvaros identificējām arī pa kādai vēl neizdarītai, bet svarīgai lietai, kā, piemēram, kā popularizēt savus vietējos pārtikas ražotājus, un kā veidot godīgu tirdzniecību situācijās, kad Spānijas tomāti „slēpjas” aiz vietējo ražojumu birkām tādā veidā mazinot iedzīvotāju uzticību produktu patiesajai izcelsmei tirdziņos. Arī stāsti par krājaizdevu sabiedrību veidošanos un atbalstīšanu Latvijā vēl ir daudziem ērkšķiem apvīti, šajā brīdī vairāk domājot par labu lielo banku interesēm un peļņai, nevis par atbalstu kolektīvām resursu sakrāšanas iniciatīvām vietējā līmenī un to investēšanu vietējos uzņēmējos
|
|
