Lauku kopienu parlaments izvirza prioritātes nākamajiem diviem gadiem
No 3. līdz 5.jūnijam Līgatnē Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā norisinājās Latvijas Lauku kopienu parlaments. Tajā pulcējās vairāk nekā 250 vietējo kopienu līderi, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji, deputāti, lauku attīstības jautājumu speciālisti, amatpersonas, akadēmiķi un ikviens, kurš vēlas piedalīties lauku attīstības procesā, no visas Latvijas, Eiropas Savienības un citām valstīm. Pasākuma mērķis bija diskutēt par lauku un mazpilsētu kopienu izaicinājumiem un rast risinājumus, iespējas lauku reģionu attīstībai, izaugsmei un ilgtspējai.
Pasākumu atklāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uzsvēra, ka šī foruma „nozīmi nevar novērtēt par zemu, jo Eiropas Savienības valstu redzējums par attīstības plāniem līdz 2030.gadam liek domāt, ka katram cilvēkam būs pašam jānovērtē kā rīkoties, ko apgūt un strādāt. Ir pilnīgi skaidrs, ka laukos tas būs jādara katram individuāli. Pasākumi ar šādu programmas uzstādījumu, kas rosina katram pašam meklēt savu vietu, ir ļoti nepieciešami.’’
‘’Šis ir pasākums, kas ļoti tieši parāda, kāda ir prezidentūrai un Eiropas Savienības darbam sasaiste ar katru Latvijas lauku iedzīvotāju. Piemēram, Lauku kopienu parlamenta darba grupa par attālinātām darba iespējām, izmantojot interneta tehnoloģijas laukos, ir tieši saistīta ar vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm – Digitāla Eiropa,’’ tā Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
Trīs dienu laikā dalībnieki piedalījās dažādās tematiskajās sesijās par lauku ekonomiskā potenciāla stiprināšanu, kas palielinātu ES konkurētspēju un uzlabotu dzīves kvalitāti, veicinot pilsoniskās sabiedrības veidošanos ārpus attīstības centriem, kā arī par iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu lauku teritorijās un starptautisko sadarbību. Sesijām sekoja darbs tematiskajās grupās, kurās kopā ar moderatoriem dalībnieki diskutēja par līdz šim sasniegto un izstrādāja rekomendācijas un ieteikumus vietējā, nacionālā un ES līmenī.
Parlaments noslēdzās ar kopīgi izstrādātu rezolūciju, kura iekļauj ieteikumus un konkrētas apņemšanās nākamajos divos gados un ilgtermiņā. Rezolūcijā iekļautas apņemšanās trīs līmeņos: vietējā, nacionālajā un ES līmenī. Rezolūciju ar aicinājumu iesaistīties tās īstenošanā tuvākajā laikā nodos atbildīgajām iestādēm Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijā kā prezidējošā valstī izstrādātā lauku kopienu rezolūcija tiks iekļauta arī diskusijās 2015.gada Eiropas Lauku parlamentā Austrijā.
Pasākumu atklāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uzsvēra, ka šī foruma „nozīmi nevar novērtēt par zemu, jo Eiropas Savienības valstu redzējums par attīstības plāniem līdz 2030.gadam liek domāt, ka katram cilvēkam būs pašam jānovērtē kā rīkoties, ko apgūt un strādāt. Ir pilnīgi skaidrs, ka laukos tas būs jādara katram individuāli. Pasākumi ar šādu programmas uzstādījumu, kas rosina katram pašam meklēt savu vietu, ir ļoti nepieciešami.’’
‘’Šis ir pasākums, kas ļoti tieši parāda, kāda ir prezidentūrai un Eiropas Savienības darbam sasaiste ar katru Latvijas lauku iedzīvotāju. Piemēram, Lauku kopienu parlamenta darba grupa par attālinātām darba iespējām, izmantojot interneta tehnoloģijas laukos, ir tieši saistīta ar vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm – Digitāla Eiropa,’’ tā Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
Trīs dienu laikā dalībnieki piedalījās dažādās tematiskajās sesijās par lauku ekonomiskā potenciāla stiprināšanu, kas palielinātu ES konkurētspēju un uzlabotu dzīves kvalitāti, veicinot pilsoniskās sabiedrības veidošanos ārpus attīstības centriem, kā arī par iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu lauku teritorijās un starptautisko sadarbību. Sesijām sekoja darbs tematiskajās grupās, kurās kopā ar moderatoriem dalībnieki diskutēja par līdz šim sasniegto un izstrādāja rekomendācijas un ieteikumus vietējā, nacionālā un ES līmenī.
Parlaments noslēdzās ar kopīgi izstrādātu rezolūciju, kura iekļauj ieteikumus un konkrētas apņemšanās nākamajos divos gados un ilgtermiņā. Rezolūcijā iekļautas apņemšanās trīs līmeņos: vietējā, nacionālajā un ES līmenī. Rezolūciju ar aicinājumu iesaistīties tās īstenošanā tuvākajā laikā nodos atbildīgajām iestādēm Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijā kā prezidējošā valstī izstrādātā lauku kopienu rezolūcija tiks iekļauta arī diskusijās 2015.gada Eiropas Lauku parlamentā Austrijā.
|
REZOLŪCIJAS PILNĀ VERSIJA:
|
| ||
Atsauksmes no dalībniekiem:
"Latvijas Lauku forums ir viena no nedaudzajām organizācijām, kas rosina domāt savādāk, proti, runāt, diskutēt par lauku ekonomisko potenciālu un tā nozīmi kopējā valsts attīstībā, par vietējās kopienas un valsts lomu tā stiprināšanā un popularizēšanā." Veronika no Rīgas
"Esmu guvusi iedvesmu, klausoties lektoros, kuri ar vislielāko atdevi strādā pie savu projektu realizācijas. Pati jūtos 10 gadus jaunāka, esot jauniešu sabiedrībā." Valentina no Dobeles
"Esmu ļoti gandarīta par iespēju piedalīties šajā forumā, daudzas idejas un pieredzes stāsti ir apspriesti un nodoti tālāk mūsu pašvaldībā, pārrunāti biedrībās un uzņēmēju vidē. [..] Gaisotne patiesi bija iedvesmojoša, radoša un idejas - pietuvinātas reālajai dzīvei laukos. Kopā mēs varam un esam spēks - to arī apliecināja forums." Baiba no Cesvaines.
Paldies par 3 dienām, kas deva 3x3 ierosmes turpmākajam. Laiks doties mājās un darboties..
Pasākums, kas apvieno sevī gan lietderīgo, gan patīkamo. Līgatne ir superīga vieta un tā ir pelnījusi, lai tajā notiek superīgi lielas lietas. Paldies par pieredzei, par sajūtām un par cilvēkiem, kuri nes šīs gudrības un sajūtas ar kurām dalīties.
Attīstība notiek pa spirāli uz augšu. Sākās ar dažiem ideju ģeneratoriem, kuri domāja laikam pa priekšu, tad izgāja rajonos, novados, valstī un tad jau pāri robežām! Lai katram izdodas no šim trim fantastiskajām dienām aizvest uz savām kopienām, ciemiem kādu jauku domu un attīstīt to. Šādas satikšanās fantastiski „uzlādē un iedod spārnus”!
Šāds pasākums vislabākajā veidā kopā vieno cilvēkus ar līdzīgām un dažādām idejām, lai uzlabotu lauku vidi mums apkārt. Šāda pieredzes apmaiņa, kurai ir rezultāts, kas tiešām nonāk augstāk ir tiešām super!
"Latvijas Lauku forums ir viena no nedaudzajām organizācijām, kas rosina domāt savādāk, proti, runāt, diskutēt par lauku ekonomisko potenciālu un tā nozīmi kopējā valsts attīstībā, par vietējās kopienas un valsts lomu tā stiprināšanā un popularizēšanā." Veronika no Rīgas
"Esmu guvusi iedvesmu, klausoties lektoros, kuri ar vislielāko atdevi strādā pie savu projektu realizācijas. Pati jūtos 10 gadus jaunāka, esot jauniešu sabiedrībā." Valentina no Dobeles
"Esmu ļoti gandarīta par iespēju piedalīties šajā forumā, daudzas idejas un pieredzes stāsti ir apspriesti un nodoti tālāk mūsu pašvaldībā, pārrunāti biedrībās un uzņēmēju vidē. [..] Gaisotne patiesi bija iedvesmojoša, radoša un idejas - pietuvinātas reālajai dzīvei laukos. Kopā mēs varam un esam spēks - to arī apliecināja forums." Baiba no Cesvaines.
Paldies par 3 dienām, kas deva 3x3 ierosmes turpmākajam. Laiks doties mājās un darboties..
Pasākums, kas apvieno sevī gan lietderīgo, gan patīkamo. Līgatne ir superīga vieta un tā ir pelnījusi, lai tajā notiek superīgi lielas lietas. Paldies par pieredzei, par sajūtām un par cilvēkiem, kuri nes šīs gudrības un sajūtas ar kurām dalīties.
Attīstība notiek pa spirāli uz augšu. Sākās ar dažiem ideju ģeneratoriem, kuri domāja laikam pa priekšu, tad izgāja rajonos, novados, valstī un tad jau pāri robežām! Lai katram izdodas no šim trim fantastiskajām dienām aizvest uz savām kopienām, ciemiem kādu jauku domu un attīstīt to. Šādas satikšanās fantastiski „uzlādē un iedod spārnus”!
Šāds pasākums vislabākajā veidā kopā vieno cilvēkus ar līdzīgām un dažādām idejām, lai uzlabotu lauku vidi mums apkārt. Šāda pieredzes apmaiņa, kurai ir rezultāts, kas tiešām nonāk augstāk ir tiešām super!
| |||
Moderatora Ata Egliņa-Eglīša stāsts
Lauku kopienu parlaments ir viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem. Parlamenta tematiskajās diskusijās, kas saskan ar Latvijas izvirzītajām prezidentūras prioritātēm, piedalīsies arī citu ES dalībvalstu pārstāvji. Šī ir lieliska iespēja visiem parlamenta dalībniekiem dalīties un uzklausīt pieredzes ārpus sava novada un savas valsts. Intervija ar vienu no parlamenta tematisko sesiju moderatoriem Ati Egliņu-Eglītis - Liepājas Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāju.
Atis Egliņš-Eglītis – Liepājas Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs
Ikdienā strādāju ar radošo industriju attīstības un kultūrpolitikas jautājumiem Liepājas pašvaldībā. Izglītotājs, docētājs un pētnieks Liepājas Universitātē. Interesējos par kopienu izaicinājumiem, rītdienīgu pašvaldību attīstību un nākotni. Ticu, ka Latvijas spēks ir tieši mazās kopienās, kas aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanas procesos, investē izglītības, kultūras un veselības sistēmās, kā arī dzīvo saskaņā ar dabas procesiem, aizsargājot tos.
Vairāku gadu garumā esmu uzkrājis pieredzi dažādu veidu un līmeņu projektu vadīšanā, kas saistīti ar izglītības satura un starptautiskās sadarbības, zinātnes, kultūras, izglītības infrastruktūras, jaunatnes politikas, uzņēmējdarbības attīstības jomām.
Ikdienā strādāju ar radošo industriju attīstības un kultūrpolitikas jautājumiem Liepājas pašvaldībā. Izglītotājs, docētājs un pētnieks Liepājas Universitātē. Interesējos par kopienu izaicinājumiem, rītdienīgu pašvaldību attīstību un nākotni. Ticu, ka Latvijas spēks ir tieši mazās kopienās, kas aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanas procesos, investē izglītības, kultūras un veselības sistēmās, kā arī dzīvo saskaņā ar dabas procesiem, aizsargājot tos.
Vairāku gadu garumā esmu uzkrājis pieredzi dažādu veidu un līmeņu projektu vadīšanā, kas saistīti ar izglītības satura un starptautiskās sadarbības, zinātnes, kultūras, izglītības infrastruktūras, jaunatnes politikas, uzņēmējdarbības attīstības jomām.
Intervija:
Kāda ir Jūsu saistība ar Lauku kopienu parlamenta ideju un kā raksturotu savu lomu parlamenta īstenošanas procesā?
Pirmkārt, pats esmu no laukiem un nāku no maza ciemata. Otrkārt, pašam uz savas ādas ir nācies saskarties ar globāliem pārbaudījumiem, kas saistīti ar izglītības iegūšanu sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Treškārt, esmu centies visādi iedvesmot lauku iedzīvotājus rīcībai, viedoklim un rezonansei. Es tiešām ticu lauku idejai un to nākotnei, kas sākas no ikviena lauku iedzīvotāja mājas sliekšņa.
Kā, Jūsuprāt, parlaments iekļaujas Latvijas prezidentūras ES Padomē aktivitātēs un Latvijas izvirzītajās prioritātēs?
Domāju, ka šī iekļaušanās ir visā spektrā un pilnībā. Šeit varētu un varētu uzskaitīt tās daudzās tēmas, kas tiek apskatītas Lauku kopienu parlamentā, kas ir kā spogulis Eiropas globālajiem izaicinājumiem. Mēs esam daļa Eiropas, tādēļ arī loģiski, ka šīs vispasaules tēmas tiek apskatītas lokālā kontekstā. Domāju, ka tas ir ceļš uz vietējo kopienu izaugsmi.
Kāpēc, Jūsuprāt, esat izvēlēts par šīs tēmas moderatoru: Iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana lauku attīstības kontekstā?
Iespējams tādēļ, ka esmu viens no mobilitātes klasiskiem piemēriem un "upuriem". No laucinieka esmu kļuvis par pilsētnieku. Vēl viens potenciāls iemesls - esmu pilnībā pārliecināts, ka lauku teritorijas drīzumā sagaida pretējs process. Pilsēta pārcelsies uz laukiem. Nevis mežs ienāks pilsētā, bet otrādi. Ir atsevišķi piemēri, kas šo tendenci jau apliecina. Pilsētnieki meklēs mieru, tīru gaisu, ekoloģisku pārtiku, iespējas samazināt dzīvošanas izmaksas. Tādēļ es domāju, ka tuvāko 15 gadu kontekstā lauku teritorijās ir jārisina vairāki jautājumi - pieejamas un ātras komunikācijas, t.sk. interneta pieslēgumi, kvalitatīvas izglītības risinājumi, mazo saimniecību attīstība, kas nodrošinātu vietējo kaimiņu augsto pieprasījumu, drošība, veselības pieejamība, dažāds kultūras piedāvājums un visus sarežģītos jautājumus, kas saistīti ar jaunu mājokļu būvniecību.
Kā Jūs strādājat, dzīvojat un atpūšaties laukos?
Es laukos visbiežāk atpūšos. Bērnībā nesapratu, ko cilvēki var priecāties par tādām naivām lietām - lauku smarža, krāsa, skaņa vai klusums. Tagad tās ir kļuvušas lielas vērtības man. It sevišķi smarža. Zemes smarža pavasarī un zemes smarža rudenī. Ceriņu smarža. Flokšu smarža. Pļautas zāles smarža. Dīķa smarža. Rupjmaizes smarža. Latvijas smarža.
Kāda ir Jūsu saistība ar Lauku kopienu parlamenta ideju un kā raksturotu savu lomu parlamenta īstenošanas procesā?
Pirmkārt, pats esmu no laukiem un nāku no maza ciemata. Otrkārt, pašam uz savas ādas ir nācies saskarties ar globāliem pārbaudījumiem, kas saistīti ar izglītības iegūšanu sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Treškārt, esmu centies visādi iedvesmot lauku iedzīvotājus rīcībai, viedoklim un rezonansei. Es tiešām ticu lauku idejai un to nākotnei, kas sākas no ikviena lauku iedzīvotāja mājas sliekšņa.
Kā, Jūsuprāt, parlaments iekļaujas Latvijas prezidentūras ES Padomē aktivitātēs un Latvijas izvirzītajās prioritātēs?
Domāju, ka šī iekļaušanās ir visā spektrā un pilnībā. Šeit varētu un varētu uzskaitīt tās daudzās tēmas, kas tiek apskatītas Lauku kopienu parlamentā, kas ir kā spogulis Eiropas globālajiem izaicinājumiem. Mēs esam daļa Eiropas, tādēļ arī loģiski, ka šīs vispasaules tēmas tiek apskatītas lokālā kontekstā. Domāju, ka tas ir ceļš uz vietējo kopienu izaugsmi.
Kāpēc, Jūsuprāt, esat izvēlēts par šīs tēmas moderatoru: Iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana lauku attīstības kontekstā?
Iespējams tādēļ, ka esmu viens no mobilitātes klasiskiem piemēriem un "upuriem". No laucinieka esmu kļuvis par pilsētnieku. Vēl viens potenciāls iemesls - esmu pilnībā pārliecināts, ka lauku teritorijas drīzumā sagaida pretējs process. Pilsēta pārcelsies uz laukiem. Nevis mežs ienāks pilsētā, bet otrādi. Ir atsevišķi piemēri, kas šo tendenci jau apliecina. Pilsētnieki meklēs mieru, tīru gaisu, ekoloģisku pārtiku, iespējas samazināt dzīvošanas izmaksas. Tādēļ es domāju, ka tuvāko 15 gadu kontekstā lauku teritorijās ir jārisina vairāki jautājumi - pieejamas un ātras komunikācijas, t.sk. interneta pieslēgumi, kvalitatīvas izglītības risinājumi, mazo saimniecību attīstība, kas nodrošinātu vietējo kaimiņu augsto pieprasījumu, drošība, veselības pieejamība, dažāds kultūras piedāvājums un visus sarežģītos jautājumus, kas saistīti ar jaunu mājokļu būvniecību.
Kā Jūs strādājat, dzīvojat un atpūšaties laukos?
Es laukos visbiežāk atpūšos. Bērnībā nesapratu, ko cilvēki var priecāties par tādām naivām lietām - lauku smarža, krāsa, skaņa vai klusums. Tagad tās ir kļuvušas lielas vērtības man. It sevišķi smarža. Zemes smarža pavasarī un zemes smarža rudenī. Ceriņu smarža. Flokšu smarža. Pļautas zāles smarža. Dīķa smarža. Rupjmaizes smarža. Latvijas smarža.
|
|
|
Biedrība "Latvijas Lauku forums" ir noslēgusi līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu par projekta „Lauku kopienu parlamenta „Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos” organizēšana” īstenošanu,
projekta līguma Nr.2014.LV/PR/03/04. Projektu finansē Latvijas Valsts.
projekta līguma Nr.2014.LV/PR/03/04. Projektu finansē Latvijas Valsts.
Prezidentūras stāsts
Lauku kopienu parlaments ir viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem. Parlamenta tematiskajās diskusijās, kas ir atbildošas Latvijas izvirzītajām prezidentūras prioritātēm, piedalīsies arī citu ES dalībvalstu pārstāvji. Šī ir lieliska iespēja visiem parlamenta dalībniekiem dalīties un uzklausīt pieredzes ārpus sava novada un savas valsts. Intervija ar Zandu Kalniņu- Lukaševicu – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāri, Lauku kopienu parlamenta padomes locekli un idejas patriotu.
|
Zanda Kalniņa- Lukaševica – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Lauku kopienu parlamenta padomes locekle
Domāju, ka vislabāk cilvēku raksturo darbi. Varu droši teikt, ka man nav kauns ne par vienu darbu, ko esmu paveikusi Latvijas politikas laukā, vai strādājot valsts pārvaldē. Strādāju, lai tā ir arī turpmāk. |
Kāda ir Jūsu saistība ar Lauku kopienu parlamenta ideju un kā raksturotu savu lomu parlamenta īstenošanas procesā?
Lauku kopienu parlaments ir izcila iespēja novadu, pilsētu, pagastu kopienu pārstāvjiem rast jaunas idejas un iespējas. Tā ir iespēja savstarpēji dalīties ar pieredzi un zināšanām un kopīgi noteikt mērķus. Pašiniciatīva, aktīva dalība un līderība ir izšķiroši svarīgi, veidojot un attīstot Latviju. Kopš pirmā Latvijas Lauku kopienu parlamenta sanākšanas redzu to kā iespēju, ideju un iedvesmas ģeneratoru. Tādēļ ar prieku pieņēmu aicinājumu iesaistīties Latvijas lauku kopienu parlamenta padomes darbā un līdzdarboties, veidojot parlamenta 2015.gada sanāksmi.
Kā, Jūsuprāt, parlaments iekļaujas Latvijas prezidentūras ES Padomē aktivitātēs un Latvijas izvirzītajās prioritātēs?
Katrs Latvijas novads vai ciems, vai viensēta ir daļa no Eiropas Savienības. Mēs katrs esam daļa no Eiropas, mēs kopā to veidojam un attīstām. Jautājumi, kas ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem savā kopienā, ir svarīgi arī ES attīstībai. Parlaments sniedz iespēju vienoties par jaunām idejām un iniciatīvām, ko īstenot, iesaistot pēc iespējas vairāk dalībniekus.
Latvijas prezidentūra nav kaut kas svešs un tāls. Latvijas prezidentūra ir par Latviju, par katru tās iedzīvotāju un par katru lauku kopienu. Lielās Eiropas aktivitātes nerodas pašas no sevis, tās rodas, akumulējot cilvēku, kopienu, pilsētu un valstu idejas, izaicinājumus, risinot problēmas, kuras Eiropas iedzīvotājiem patiesībā ir visai līdzīgas.
Kāpēc, Jūsuprāt, cilvēkiem būtu vērts piedalīties Lauku kopienu parlamentā?
Parlaments ir nevalstisku organizāciju iniciatīva un veidots notikums, un mēs zinām, cik aktīvi NVO veido sabiedrību, valdību, valstu dienas kārtību. Piedalīties parlamenta darbā ir vērts, lai gūtu iedvesmu, idejas, iespējas. Lai dalītos un saņemtu, lai redzētu un lai veidotu. Parlaments var radīt jaunas iespējas kopā veidot tieši tādu Latviju, kādā vēlamies dzīvot, strādāt un atpūsties.
Kā Jūs strādājat, dzīvojat un atpūšaties laukos?
Mūsu ģimenes lauku saimniecībā esam gandrīz katras brīvdienas. Pēc pilsētas burzmas un darba ritma ir ļoti vērtīgi pievērsties darbiem vai atpūtai lauku plašumos. Vai tā ir mūsu ābeļdārza kopšana, vai talka, kopā ar kaimiņiem sakopjot ceļmalas arī ārpus mūsu saimniecību robežām, vai vienkārši iespēja apstāties un vērot visapkārt norisošo dārzā, pļavās, mežā - tas iedvesmo un dod spēku jaunai darba nedēļai, jaunam darba cēlienam.
Lauku kopienu parlaments ir izcila iespēja novadu, pilsētu, pagastu kopienu pārstāvjiem rast jaunas idejas un iespējas. Tā ir iespēja savstarpēji dalīties ar pieredzi un zināšanām un kopīgi noteikt mērķus. Pašiniciatīva, aktīva dalība un līderība ir izšķiroši svarīgi, veidojot un attīstot Latviju. Kopš pirmā Latvijas Lauku kopienu parlamenta sanākšanas redzu to kā iespēju, ideju un iedvesmas ģeneratoru. Tādēļ ar prieku pieņēmu aicinājumu iesaistīties Latvijas lauku kopienu parlamenta padomes darbā un līdzdarboties, veidojot parlamenta 2015.gada sanāksmi.
Kā, Jūsuprāt, parlaments iekļaujas Latvijas prezidentūras ES Padomē aktivitātēs un Latvijas izvirzītajās prioritātēs?
Katrs Latvijas novads vai ciems, vai viensēta ir daļa no Eiropas Savienības. Mēs katrs esam daļa no Eiropas, mēs kopā to veidojam un attīstām. Jautājumi, kas ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem savā kopienā, ir svarīgi arī ES attīstībai. Parlaments sniedz iespēju vienoties par jaunām idejām un iniciatīvām, ko īstenot, iesaistot pēc iespējas vairāk dalībniekus.
Latvijas prezidentūra nav kaut kas svešs un tāls. Latvijas prezidentūra ir par Latviju, par katru tās iedzīvotāju un par katru lauku kopienu. Lielās Eiropas aktivitātes nerodas pašas no sevis, tās rodas, akumulējot cilvēku, kopienu, pilsētu un valstu idejas, izaicinājumus, risinot problēmas, kuras Eiropas iedzīvotājiem patiesībā ir visai līdzīgas.
Kāpēc, Jūsuprāt, cilvēkiem būtu vērts piedalīties Lauku kopienu parlamentā?
Parlaments ir nevalstisku organizāciju iniciatīva un veidots notikums, un mēs zinām, cik aktīvi NVO veido sabiedrību, valdību, valstu dienas kārtību. Piedalīties parlamenta darbā ir vērts, lai gūtu iedvesmu, idejas, iespējas. Lai dalītos un saņemtu, lai redzētu un lai veidotu. Parlaments var radīt jaunas iespējas kopā veidot tieši tādu Latviju, kādā vēlamies dzīvot, strādāt un atpūsties.
Kā Jūs strādājat, dzīvojat un atpūšaties laukos?
Mūsu ģimenes lauku saimniecībā esam gandrīz katras brīvdienas. Pēc pilsētas burzmas un darba ritma ir ļoti vērtīgi pievērsties darbiem vai atpūtai lauku plašumos. Vai tā ir mūsu ābeļdārza kopšana, vai talka, kopā ar kaimiņiem sakopjot ceļmalas arī ārpus mūsu saimniecību robežām, vai vienkārši iespēja apstāties un vērot visapkārt norisošo dārzā, pļavās, mežā - tas iedvesmo un dod spēku jaunai darba nedēļai, jaunam darba cēlienam.
|
|
|
Biedrība "Latvijas Lauku forums" ir noslēgusi līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu par projekta „Lauku kopienu parlamenta „Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos” organizēšana” īstenošanu,
projekta līguma Nr.2014.LV/PR/03/04. Projektu finansē Latvijas Valsts.
projekta līguma Nr.2014.LV/PR/03/04. Projektu finansē Latvijas Valsts.
Līgatnes stāsts
Konkursā par Lauku kopiena parlamenta norises vietu starp astoņiem pretendentiem uzvarēja Līgatne, kur Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā tiks uzņemti vairāk nekā 250 viesu. Pašreiz noris aktīvs sagatavošanās posms pie parlamenta norises. Intervija ar Aināru Šteinu, Līgatnes novada domes priekšsēdētāju, Inesi Okonovu, Kultūras un tūrisma centra vadītāju, un Dainu Klinti, Amatu centra vadītāju.
Ainārs Šteins – Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.
Es sevi raksturotu kā pozitīvi domājošu, pietiekami mērķtiecīgu vadītāju. Uzskatu, ka visur ir iespējams sasniegt visas vēlmes, neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies. Un principā viss notiek mūsu galvā. Kā domāsim un rīkosimies, tā arī notiks.
Es sevi raksturotu kā pozitīvi domājošu, pietiekami mērķtiecīgu vadītāju. Uzskatu, ka visur ir iespējams sasniegt visas vēlmes, neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies. Un principā viss notiek mūsu galvā. Kā domāsim un rīkosimies, tā arī notiks.
Inese Okonova – Kultūras un tūrisma centra vadītāja. Esmu dzimusi Rīgā, absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnē, starptautiskajās attiecībās. Uz Līgatni pārcēlos 2008. gadā, izveidojot ģimeni. Šeit sākotnēji strādāju par Tūrisma informācijas centra konsultanti, tad kļuvu par Kultūras un tūrisma centra vadītāju. Šobrīd mani lielākie izaicinājumi ir trīs: 1) centrs mainījis statusu un kļuvis par pašvaldības aģentūru, kas ietver jaunus pienākumus un atbildības; 2) esmu nu jau gandrīz pusceļā uz maģistra grādu tūrisma stratēģiskajā vadībā Vidzemes Augstskolā un 3) šogad rudenī mans dēls uzsāks skolas gaitas.
Daina Klints – Amatu centra vadītāja. Esmu radošs, idejām pilns cilvēks, kurš beidzot var realizēties un būt noderīgs savam novadam. Plānoju un organizēju bērnu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, nodrošinot interešu izglītības nodarbības, koordinēju mūžizglītības programmu, dodot iespēju pieaugušajiem apgūt dažādas amatu prasmes, valodu prasmes, iespēju socializēties un atpūsties. Man ir ļoti daudz hobiju, kas saistīti ar rokdarbiem, visnopietnākais no tiem ir leļļu meistarošana, kas aizsākās kā mazais biznesiņš, bet nekad tam nav atlicis pietiekoši daudz laika, lai izvērstos plašāk. Esmu tik aktīvs cilvēks, ka vienmēr atrodas jauni izaicinājumi, kuriem vajadzīgs laiks un enerģija.
Ko Jums un Līgatnei nozīmē uzņemt Lauku kopienu parlamentu?
AINĀRS: Tas ir liels gods, tā ir arī liela atbildība. Norisē redzam ļoti lielu iespēju Līgatnei un līgatniešiem. Līgatne ir nozīmīgs tūrisma gala mērķis ne tikai uz Latvijas kartes, bet arī, Eiropas kontekstā skatoties, pateicoties mūsu papīrfabrikas ciematam, kas ir vienīgais šāda veida industriālais mantojums Eiropā. Mums ir milzīgas dabas ainavu vērtības. Mums ir ļoti svarīgi un nozīmīgi uzņemt viesus, kas pēc tam labas ziņas par Līgatni pastāstīs tālāk plašā pasaulē.
INESE: Tā ir mūsu iespēja parādīt sevi, pastāstīt par Līgatni gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Kopīgi apspriest nākotnes izaicinājumus un iespējas, gūt iedvesmu un, iespējams, arī sadarbības partnerus nākotnei.
DAINA: Priecājos, ka Lauku kopienu parlaments notiek Līgatnē. Mums ir ar ko lepoties, mums ir sena vēsture un aktīvi un darbīgi ļaudis. Vienmēr gan ir kur augt un tiekties, ko attīstīt un pilnveidot. Tāpēc arī tāds izaicinājums, kā parlaments dos stimulu atkal un atkal domāt, kā uzlabot pašiem savu vidi, kā palīdzēt cilvēkiem saprast savu nozīmīgumu un savas iespējas novadā, salīdzināt tās ar citu pieredzēm.
Vai Jūs varat pastāstīt, kā dzima ideja pretendēt uz parlamenta norises vietu?
AINĀRS: Mums šo ideju piedāvāja Zanda Kalniņa- Lukaševica. Mūs tas ļoti ieinteresēja. Bija liels konkurss ar astoņiem pretendentiem. Acīmredzot, mums izdevās komisiju pārliecināt, ka Līgatne varētu būt labākā parlamenta norises vieta. Šobrīd mums nav citu variantu, kā pierādīt, ka šī ir un bija vislabākā izvēle. Brīdī, kad mēs sapratām, ka mums ir iespēja šo godu un atbildību sev iegūt, mēs ar vislielāko rūpību pieķērāmies šim darbam un tikām atzīti kā vispiemērotākā norises vieta.
Līdz Lauku kopienu parlamentam palikušas 55 dienas. Kā Jūs raksturotu, kas līdz šim ir izdarīts un kādā fāzē ir sagatavošanās darbi?
AINĀRS: Šķiet, ka esam noslēguma fāzē, lai viss izdotos. Ir lietas, kas ir jānoslīpē, bet konceptuāli par visu ir skaidrība. Ja tiešām viss notiks, kā ir iecerēts, tad parlamenta viesiem un apmeklētājiem būs patīkamiem iespaidiem bagātas trīs dienas Līgatnē.
INESE: Šobrīd domājam, kā vislabāk parādīt Līgatni, izceļot gan savus amatiermākslas kolektīvus, gan amata meistarus, gan izrādot Līgatnes skaistākās un interesantākās vietas. Domājam un plānojam, kā nodrošināt vislabākos radoša darba apstākļus tā, lai ikviens parlamenta dalībnieks justos kā mīļi gaidīts viesis.
DAINA: Jau vairākus mēnešus esam domājuši par pasākuma programmu, par Līgatnes iespējām uzņemt parlamenta dalībniekus, esam izveidojuši darba grupu novadā, kura aktīvi un arvien aktīvāk darbosies, risinot organizatoriskos jautājumus.
Kā Jūs dzīvojat, strādājat un viesojaties laukos?
AINĀRS: Es domāju, ka lauki un pilsēta Latvijas mērogā vispār nav salīdzināmi ar globālo mērogu. Laukos dzīve ir mierīgāka, laukos dzīve ir dabīgāka un harmoniskāka. Tam apliecinājums ir tas, ka pēdējos gados ļoti daudz jauno ģimeņu ligzdiņas vīšanai izvēlas tieši Līgatni. Es domāju, ka, skatoties globālajā kartē, lauku attīstībai ir ļoti liela nozīme, un lauku teritoriju vērtība tikai pieaugs. Laimīgi ir tie, kam jau šobrīd dzīvesvieta ir ārpus pilsētas, dzīvesvieta ir laukos.
INESE: Es pati, dzimusi un augusi rīdziniece, esmu pārcēlusies uz dzīvi Līgatnē, kas ir ceturtā mazākā pilsēta Latvijā. Šobrīd domāju, ka tas ir bijis viens no radikālākajiem, varbūt riskantākajiem, bet vienlaicīgi arī vērtīgākajiem lēmumiem manā dzīvē. Tādi ieguvumi kā skaista, tīra vide, mežs pie mājām, kaimiņi, ko patiesi pazīstam, bērzu sula no rīta un varžu kurkstoņa ceļā uz darbu noteikti bilancē atsver trūkumus.
DAINA: Esmu pilsētniece, kura apzināti devās prom no pilsētas, lai dzīvotu laukos. Lauki ir vieta, kur vari būt pats ar savām domām, vari atrast klusumu, ja vēlies, vari sajust zemes smaržu, bērni var augt saskaņā ar dabas ritmiem un norisēm tajā. Dažreiz ir mazāk iespējas un izvēles, bet šajā informācijas pārblīvētajā laikā nonākam pie pārdomām, kas un cik cilvēkam īsti vajadzīgs. Varbūt tās izvēles un iespējas sev varam radīt paši? Vajag tikai gribēt!
AINĀRS: Tas ir liels gods, tā ir arī liela atbildība. Norisē redzam ļoti lielu iespēju Līgatnei un līgatniešiem. Līgatne ir nozīmīgs tūrisma gala mērķis ne tikai uz Latvijas kartes, bet arī, Eiropas kontekstā skatoties, pateicoties mūsu papīrfabrikas ciematam, kas ir vienīgais šāda veida industriālais mantojums Eiropā. Mums ir milzīgas dabas ainavu vērtības. Mums ir ļoti svarīgi un nozīmīgi uzņemt viesus, kas pēc tam labas ziņas par Līgatni pastāstīs tālāk plašā pasaulē.
INESE: Tā ir mūsu iespēja parādīt sevi, pastāstīt par Līgatni gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Kopīgi apspriest nākotnes izaicinājumus un iespējas, gūt iedvesmu un, iespējams, arī sadarbības partnerus nākotnei.
DAINA: Priecājos, ka Lauku kopienu parlaments notiek Līgatnē. Mums ir ar ko lepoties, mums ir sena vēsture un aktīvi un darbīgi ļaudis. Vienmēr gan ir kur augt un tiekties, ko attīstīt un pilnveidot. Tāpēc arī tāds izaicinājums, kā parlaments dos stimulu atkal un atkal domāt, kā uzlabot pašiem savu vidi, kā palīdzēt cilvēkiem saprast savu nozīmīgumu un savas iespējas novadā, salīdzināt tās ar citu pieredzēm.
Vai Jūs varat pastāstīt, kā dzima ideja pretendēt uz parlamenta norises vietu?
AINĀRS: Mums šo ideju piedāvāja Zanda Kalniņa- Lukaševica. Mūs tas ļoti ieinteresēja. Bija liels konkurss ar astoņiem pretendentiem. Acīmredzot, mums izdevās komisiju pārliecināt, ka Līgatne varētu būt labākā parlamenta norises vieta. Šobrīd mums nav citu variantu, kā pierādīt, ka šī ir un bija vislabākā izvēle. Brīdī, kad mēs sapratām, ka mums ir iespēja šo godu un atbildību sev iegūt, mēs ar vislielāko rūpību pieķērāmies šim darbam un tikām atzīti kā vispiemērotākā norises vieta.
Līdz Lauku kopienu parlamentam palikušas 55 dienas. Kā Jūs raksturotu, kas līdz šim ir izdarīts un kādā fāzē ir sagatavošanās darbi?
AINĀRS: Šķiet, ka esam noslēguma fāzē, lai viss izdotos. Ir lietas, kas ir jānoslīpē, bet konceptuāli par visu ir skaidrība. Ja tiešām viss notiks, kā ir iecerēts, tad parlamenta viesiem un apmeklētājiem būs patīkamiem iespaidiem bagātas trīs dienas Līgatnē.
INESE: Šobrīd domājam, kā vislabāk parādīt Līgatni, izceļot gan savus amatiermākslas kolektīvus, gan amata meistarus, gan izrādot Līgatnes skaistākās un interesantākās vietas. Domājam un plānojam, kā nodrošināt vislabākos radoša darba apstākļus tā, lai ikviens parlamenta dalībnieks justos kā mīļi gaidīts viesis.
DAINA: Jau vairākus mēnešus esam domājuši par pasākuma programmu, par Līgatnes iespējām uzņemt parlamenta dalībniekus, esam izveidojuši darba grupu novadā, kura aktīvi un arvien aktīvāk darbosies, risinot organizatoriskos jautājumus.
Kā Jūs dzīvojat, strādājat un viesojaties laukos?
AINĀRS: Es domāju, ka lauki un pilsēta Latvijas mērogā vispār nav salīdzināmi ar globālo mērogu. Laukos dzīve ir mierīgāka, laukos dzīve ir dabīgāka un harmoniskāka. Tam apliecinājums ir tas, ka pēdējos gados ļoti daudz jauno ģimeņu ligzdiņas vīšanai izvēlas tieši Līgatni. Es domāju, ka, skatoties globālajā kartē, lauku attīstībai ir ļoti liela nozīme, un lauku teritoriju vērtība tikai pieaugs. Laimīgi ir tie, kam jau šobrīd dzīvesvieta ir ārpus pilsētas, dzīvesvieta ir laukos.
INESE: Es pati, dzimusi un augusi rīdziniece, esmu pārcēlusies uz dzīvi Līgatnē, kas ir ceturtā mazākā pilsēta Latvijā. Šobrīd domāju, ka tas ir bijis viens no radikālākajiem, varbūt riskantākajiem, bet vienlaicīgi arī vērtīgākajiem lēmumiem manā dzīvē. Tādi ieguvumi kā skaista, tīra vide, mežs pie mājām, kaimiņi, ko patiesi pazīstam, bērzu sula no rīta un varžu kurkstoņa ceļā uz darbu noteikti bilancē atsver trūkumus.
DAINA: Esmu pilsētniece, kura apzināti devās prom no pilsētas, lai dzīvotu laukos. Lauki ir vieta, kur vari būt pats ar savām domām, vari atrast klusumu, ja vēlies, vari sajust zemes smaržu, bērni var augt saskaņā ar dabas ritmiem un norisēm tajā. Dažreiz ir mazāk iespējas un izvēles, bet šajā informācijas pārblīvētajā laikā nonākam pie pārdomām, kas un cik cilvēkam īsti vajadzīgs. Varbūt tās izvēles un iespējas sev varam radīt paši? Vajag tikai gribēt!
|
|
|
Biedrība "Latvijas Lauku forums" ir noslēgusi līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu par projekta „Lauku kopienu parlamenta „Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos” organizēšana” īstenošanu,
projekta līguma Nr.2014.LV/PR/03/04. Projektu finansē Latvijas Valsts.
projekta līguma Nr.2014.LV/PR/03/04. Projektu finansē Latvijas Valsts.
Parlamenta vadītāji- Aija Tūna un Valdis Kudiņš!
Ieskaties un uzzini, kas ir šie cilvēki, ko viņi domā par Lauku kopienu parlamentu un tā ideju.
|
|
|
Aija Tūna ir projektu vadītāja, lektore, procesu veicinātāja, konsultante, mācību
materiālu autore un publiciste, un strādā gan Latvijā, gan citās pasaules
valstīs. Vairāk nekā 20 gadu laikā pabijusi visdažādākajās Latvijas vietās,
iepazīstinot ar bērnu centrētu pedagoģiju programmas „Soli pa solim” ietvaros.
Programmas mērķis ir veicināt kritiskās domāšanas apguvi, pilsonisko izglītību
un līdzdalību, iekļaujošu izglītību un mūžizglītību. Kopš 2009. gada darbojas Sorosa
fonda – Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” ietvaros, kur sekmē
skolas kā kopienas resursa attīstībai. Ar daudzām organizācijām un cilvēkiem Aijai
izveidojušās ne vien produktīvas un patīkamas profesionālas, bet arī sirsnīgas
un ilglaicīgas personiskās attiecības.
|
Valdis Kudiņš dzimis un trešdaļu sava līdzšinējā mūža vadījis Preiļos, un tagad aktīvi kustās pa Latviju, ik pa brīdim arī pa Eiropu. Valda profesionāla darbība vienmēr ir bijusi saistīta ar darbošanos NVO laukā, lai gan nav bijis svešs darbs arī valsts pārvaldē, pašvaldībās un akadēmiskajā vidē. Valda NVO stāsts ir sācies kā vides aizsardzības aktīvistam, tomēr darbs ar cilvēkiem, ir pamudinājis vairāk darboties ar kopienu attīstības jautājumiem, īpaši laukos. Valdim ir bijusi lieliska iespēja aktīvi darboties LEADER pieejas ieviešanā Latvijā un arī šobrīd Valdi interesē tas, kā mēs Latvijā spēsim attīstīt šo pieeju, izmantojot plaši piedāvātās ES iespējas.
|
Ko Tev nozīmē piedalīties 2. Latvijas Lauku kopienu parlamentā?
AIJA: Lauku kopienu parlaments ir iespēja sanākt kopā aktīviem cilvēkiem no visas Latvijas, lai ar labajiem piemēriem apliecinātu, ka Latvija nav maza, ka Latvija nav tikai Rīga, ka Latvijas vērtība nav tikai vēstures un kultūras mantojums un dabas resursi, bet cilvēki un viņu enerģija, radošums un dažādība, kas atrodas aiz katra ceļa ieloka, katrā kopienā, un tas ir tas, ko varam piedāvāt kā pienesumu ne vien Eiropas, bet visas pasaules mērogā.
VALDIS: Piedalīties kopienu parlamentā tie ir svētki un vienlaicīgi arī noskaņošanās uz darbošanos. Tā ir atkalredzēšanās ar tiem cilvēkiem, ar kuriem ikdienā nenākas tik bieži sastapties vai arī bieži komunicēt elektroniski, bet ne klātienē. Tomēr vislielākā nozīme dalībai kopienu parlamentā ir iespēja klātienes dialogam ar kopienu ļaudīm un politiku veidotājiem. 2.Latvijas lauku kopienu parlaments ir īpašs ar to, ka tiek rīkots brīdī, kad Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē, un ar dalību un darbību kopienu parlamentā mēs varam praksē apliecināt kā tiek īstenots viens no prezidentūras vadmotīviem – iesaiste jeb pilsoniskais dialogs.
Ko Tev nozīmē parlamenta vadīšana?
AIJA: Iespēju vadīt Lauku kopienu parlamenta darbu uztveru kā milzu pagodinājumu un uzticības kredītu, kas iegūts, darbojoties tādās iniciatīvās kā „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai” un citās. Cilvēki saka, ka man izdodas iedrošināt, spēcināt un salikt akcentus, lai viņi paši ieraudzītu to, ko jau spēj un dara un varētu mērķtiecīgām un pārliecinošāk iet tālāk. Tad nu kopā veidosim atklātu, konstruktīvu un pozitīvu sarunu, lai no atsevišķām labo darbu un pieredzes pērlītēm, kas izkaisītas pa visu Latviju, liktu kopā skaistu musturu, nebaidoties atzīt, ka vietām iemetušies mezgli vai saziņas diedziņi satrūkuši, un atrodot sevi un savas iespējas ne šauri lokālā, bet plašā kustīgās digitālās pasaules kontekstā.
VALDIS: Šis būs 2. Latvijas Lauku kopienu parlaments, tātad vajadzība atskatīties uz paveikto un ieskicēt turpmākās aktivitātes, kas veicina Latvijas lauku kopienu ilgtspēju. Prieks, ka šis parlaments, uzņemot viesus vismaz no 16 ES valstīm un citiem Eiropas reģioniem, iegūst arī starptautiskus apmērus, ko varam piemērot vietējam līmenim kā arī vietējo līmeni pacelt starptautiskos horizontos. Un vadīt šādu dialogu ir milzīgs gandarījums un vienlīdz arī izaicinājums, jo jāveido vide, kurā katrs var tikt saklausīts un uzklausīts, kurā valda neformāla gaisotne, kurā ir rezultāts - darbības plāns nākamajiem diviem gadiem. Tikpat nozīmīgi būs ieturēt saturisko fokusu, kas ir cieši saistīts ar mūsu ikdienā ienākošo Eiropas dimensiju, kas izvīsies cauri Lauku kopienu parlamenta tēmām un kļūs par parlamenta dalībnieku turpmākās, rīcības vadmotīvu strādājot, gan kopienu līmenī ikvienā no ES dalībvalstīm, gan iesaistoties nacionālos un starptautiskos ar lauku attīstību saistītos tīklos, gan iesaistoties ES lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā. Ar tām Jūs varat iepazīties mājaslapā www.laukuforums.lv
Kāpēc, Tavuprāt, citiem būtu jāpiedalās?
AIJA: Ja tev ir kas stāstām un rādāms, ja tev ir kas jautājams un apspriežams, ja tev nepieciešama pleca sajūta vai ja prieks par to, kas izdevies iet pāri malās un prasās pasaulē, tad Lauku kopienu parlaments ir īstā vieta. Tā būs iespēja noprecizēt savu atbildību, apliecināt savu varēšanu un demonstrēt spēcīgus argumentus, lai veidotu kopīgu izpratni par to, kas un kā, bet galvenais – kāpēc jādara, lai ikviena Latvijas vieta ir cilvēka, kopienas un valsts attīstības centrs.
VALDIS: Man šķiet, ka pārāk bieži nerodas iespēja būt vienkopus ar līdzīgi domājošiem un dalīties savās pieredzēs, diskutēt ar politiku veidotājiem un iegūt arī pieredzi no citām valstīm - un to visu izdarīt trīs dienās. Un pats svarīgākais – tas viss dod ierosmi, spēku un virzību arī tālākām darbībām katram savā vietā - kopējā lietā :)
Kā Tu dzīvo, strādā un viesojies laukos?
AIJA: Kaut gan (vai tieši tāpēc, ka) personīgajā dzīvē man nekad nav bijuši „īsti lauki”, Latvijas lauki mani iedvesmo un pret laukiem un lauku ļaudīm izjūtu dziļu cieņu un pietāti. Mana profesionālā darbība, allaž cieši saistījusies ar laukiem, gan iepazīstot spēcīgos un sirds gudros lauku ļaudis etnogrāfisko ekspedīciju laikā, gan strādājot ciešā komandā ar pedagogiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, jauniešiem un citiem dažādu izglītības un kopienu attīstības projektu ietvaros. Apbrīnoju šo cilvēku izdomu, sirsnību, neatlaidību, praktiskumu un romantiskumu vienlaikus. Gan lauku kopienas, gan mazpilsētas ar savu neatkārtojamo šarmu ir īsti laba vieta personības attīstībai un sociālo tīklu veidošanai, turklāt 21. gadsimts ar tehnoloģijām ļauj darīt lielas lietas arī dzīvojot ģimenei un indivīdam draudzīgā vidē. Atliek vien apzināties visu to, kas Latvijas laukos un mazpilsētās jau ir, un vēl aktīvāk iezīmēt sevi pasaules kartē.
VALDIS: Šobrīd es laukos nedzīvoju, bet diezgan daudz laukos strādāju un noteikti arī viesojos. Un katra diena, kas ir vadīta kādā no Latvijas ciemiem un mazpilsētām, ir piepildīta. Piepildīta ar gaišiem un stipriem stāstiem par izvēli būt un izvēli darīt. Dažkārt arī ir stāsti par izvēli aizmukt un izvēli nedarīt, bet visu nosaka skatupunkts un vēlme saskatīt un darīt to, ko vēlies.
Kādas ir tavas trīs spilgtākās sajūtas un asociācijas ar pirmo lauku kopienu parlamentu 2013. gadā?
AIJA: Enerģija un košums, bet vēl arī grūtības iziet no savas komforta zonas un cerība, ka atradīsies „kāds”, kurš piepildīs visu saplānoto.
VALDIS: Gaišums cilvēkos, runās, notikumos.
Iespēja paskatīties uz lietām no virtuves skatupunkta.
Koordinēta ļaušanās nezināmajam rezultātam, un ticība, ka rezultāts būs.
Ko Tu novēli parlamenta dalībniekiem?
AIJA: Mīļie, tas, ko vēlaties un ko saplānosiet, būs jāpaveic pašiem. Un tā ir labā ziņa! Tāpēc, sapņojot par zvaigznēm, meklējiet pamatu, uz kura balstīties, pirmo soli turpmākajā ceļā sperot!
VALDIS: Pirms došanās uz 2.Latvijas Lauku kopienu parlamentu, aicinu rūpīgi sapakot savu ceļasomu, un ielikt tajā pietiekamu daudzumu savas kopienas stāstu un piemēru, kas var pamudināt citus uz aktīvu rīcību. Ņemt līdzi atvērtību un vēlēšanos dalīties un uzņemt. Uzņemt jaunu informāciju, jaunas pieredzes, jaunus iespaidus.
AIJA: Lauku kopienu parlaments ir iespēja sanākt kopā aktīviem cilvēkiem no visas Latvijas, lai ar labajiem piemēriem apliecinātu, ka Latvija nav maza, ka Latvija nav tikai Rīga, ka Latvijas vērtība nav tikai vēstures un kultūras mantojums un dabas resursi, bet cilvēki un viņu enerģija, radošums un dažādība, kas atrodas aiz katra ceļa ieloka, katrā kopienā, un tas ir tas, ko varam piedāvāt kā pienesumu ne vien Eiropas, bet visas pasaules mērogā.
VALDIS: Piedalīties kopienu parlamentā tie ir svētki un vienlaicīgi arī noskaņošanās uz darbošanos. Tā ir atkalredzēšanās ar tiem cilvēkiem, ar kuriem ikdienā nenākas tik bieži sastapties vai arī bieži komunicēt elektroniski, bet ne klātienē. Tomēr vislielākā nozīme dalībai kopienu parlamentā ir iespēja klātienes dialogam ar kopienu ļaudīm un politiku veidotājiem. 2.Latvijas lauku kopienu parlaments ir īpašs ar to, ka tiek rīkots brīdī, kad Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē, un ar dalību un darbību kopienu parlamentā mēs varam praksē apliecināt kā tiek īstenots viens no prezidentūras vadmotīviem – iesaiste jeb pilsoniskais dialogs.
Ko Tev nozīmē parlamenta vadīšana?
AIJA: Iespēju vadīt Lauku kopienu parlamenta darbu uztveru kā milzu pagodinājumu un uzticības kredītu, kas iegūts, darbojoties tādās iniciatīvās kā „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai” un citās. Cilvēki saka, ka man izdodas iedrošināt, spēcināt un salikt akcentus, lai viņi paši ieraudzītu to, ko jau spēj un dara un varētu mērķtiecīgām un pārliecinošāk iet tālāk. Tad nu kopā veidosim atklātu, konstruktīvu un pozitīvu sarunu, lai no atsevišķām labo darbu un pieredzes pērlītēm, kas izkaisītas pa visu Latviju, liktu kopā skaistu musturu, nebaidoties atzīt, ka vietām iemetušies mezgli vai saziņas diedziņi satrūkuši, un atrodot sevi un savas iespējas ne šauri lokālā, bet plašā kustīgās digitālās pasaules kontekstā.
VALDIS: Šis būs 2. Latvijas Lauku kopienu parlaments, tātad vajadzība atskatīties uz paveikto un ieskicēt turpmākās aktivitātes, kas veicina Latvijas lauku kopienu ilgtspēju. Prieks, ka šis parlaments, uzņemot viesus vismaz no 16 ES valstīm un citiem Eiropas reģioniem, iegūst arī starptautiskus apmērus, ko varam piemērot vietējam līmenim kā arī vietējo līmeni pacelt starptautiskos horizontos. Un vadīt šādu dialogu ir milzīgs gandarījums un vienlīdz arī izaicinājums, jo jāveido vide, kurā katrs var tikt saklausīts un uzklausīts, kurā valda neformāla gaisotne, kurā ir rezultāts - darbības plāns nākamajiem diviem gadiem. Tikpat nozīmīgi būs ieturēt saturisko fokusu, kas ir cieši saistīts ar mūsu ikdienā ienākošo Eiropas dimensiju, kas izvīsies cauri Lauku kopienu parlamenta tēmām un kļūs par parlamenta dalībnieku turpmākās, rīcības vadmotīvu strādājot, gan kopienu līmenī ikvienā no ES dalībvalstīm, gan iesaistoties nacionālos un starptautiskos ar lauku attīstību saistītos tīklos, gan iesaistoties ES lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā. Ar tām Jūs varat iepazīties mājaslapā www.laukuforums.lv
Kāpēc, Tavuprāt, citiem būtu jāpiedalās?
AIJA: Ja tev ir kas stāstām un rādāms, ja tev ir kas jautājams un apspriežams, ja tev nepieciešama pleca sajūta vai ja prieks par to, kas izdevies iet pāri malās un prasās pasaulē, tad Lauku kopienu parlaments ir īstā vieta. Tā būs iespēja noprecizēt savu atbildību, apliecināt savu varēšanu un demonstrēt spēcīgus argumentus, lai veidotu kopīgu izpratni par to, kas un kā, bet galvenais – kāpēc jādara, lai ikviena Latvijas vieta ir cilvēka, kopienas un valsts attīstības centrs.
VALDIS: Man šķiet, ka pārāk bieži nerodas iespēja būt vienkopus ar līdzīgi domājošiem un dalīties savās pieredzēs, diskutēt ar politiku veidotājiem un iegūt arī pieredzi no citām valstīm - un to visu izdarīt trīs dienās. Un pats svarīgākais – tas viss dod ierosmi, spēku un virzību arī tālākām darbībām katram savā vietā - kopējā lietā :)
Kā Tu dzīvo, strādā un viesojies laukos?
AIJA: Kaut gan (vai tieši tāpēc, ka) personīgajā dzīvē man nekad nav bijuši „īsti lauki”, Latvijas lauki mani iedvesmo un pret laukiem un lauku ļaudīm izjūtu dziļu cieņu un pietāti. Mana profesionālā darbība, allaž cieši saistījusies ar laukiem, gan iepazīstot spēcīgos un sirds gudros lauku ļaudis etnogrāfisko ekspedīciju laikā, gan strādājot ciešā komandā ar pedagogiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, jauniešiem un citiem dažādu izglītības un kopienu attīstības projektu ietvaros. Apbrīnoju šo cilvēku izdomu, sirsnību, neatlaidību, praktiskumu un romantiskumu vienlaikus. Gan lauku kopienas, gan mazpilsētas ar savu neatkārtojamo šarmu ir īsti laba vieta personības attīstībai un sociālo tīklu veidošanai, turklāt 21. gadsimts ar tehnoloģijām ļauj darīt lielas lietas arī dzīvojot ģimenei un indivīdam draudzīgā vidē. Atliek vien apzināties visu to, kas Latvijas laukos un mazpilsētās jau ir, un vēl aktīvāk iezīmēt sevi pasaules kartē.
VALDIS: Šobrīd es laukos nedzīvoju, bet diezgan daudz laukos strādāju un noteikti arī viesojos. Un katra diena, kas ir vadīta kādā no Latvijas ciemiem un mazpilsētām, ir piepildīta. Piepildīta ar gaišiem un stipriem stāstiem par izvēli būt un izvēli darīt. Dažkārt arī ir stāsti par izvēli aizmukt un izvēli nedarīt, bet visu nosaka skatupunkts un vēlme saskatīt un darīt to, ko vēlies.
Kādas ir tavas trīs spilgtākās sajūtas un asociācijas ar pirmo lauku kopienu parlamentu 2013. gadā?
AIJA: Enerģija un košums, bet vēl arī grūtības iziet no savas komforta zonas un cerība, ka atradīsies „kāds”, kurš piepildīs visu saplānoto.
VALDIS: Gaišums cilvēkos, runās, notikumos.
Iespēja paskatīties uz lietām no virtuves skatupunkta.
Koordinēta ļaušanās nezināmajam rezultātam, un ticība, ka rezultāts būs.
Ko Tu novēli parlamenta dalībniekiem?
AIJA: Mīļie, tas, ko vēlaties un ko saplānosiet, būs jāpaveic pašiem. Un tā ir labā ziņa! Tāpēc, sapņojot par zvaigznēm, meklējiet pamatu, uz kura balstīties, pirmo soli turpmākajā ceļā sperot!
VALDIS: Pirms došanās uz 2.Latvijas Lauku kopienu parlamentu, aicinu rūpīgi sapakot savu ceļasomu, un ielikt tajā pietiekamu daudzumu savas kopienas stāstu un piemēru, kas var pamudināt citus uz aktīvu rīcību. Ņemt līdzi atvērtību un vēlēšanos dalīties un uzņemt. Uzņemt jaunu informāciju, jaunas pieredzes, jaunus iespaidus.
Lauku kopienu parlaments
"Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos"
Līgatne, 3. - 5. jūnijs
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā norisināsies liels starptautisks pasākums - Lauku kopienu parlaments "Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos". Līgatnē pulcēsies lauku kopienu pārstāvji no visas Latvijas, Eiropas Savienības un citām valstīm, lai kopā ar politikas veidotājiem un attīstības organizāciju pārstāvjiem diskutētu ne tikai par lauku un mazpilsētu kopienu izaicinājumiem, bet arī rastu risinājumus un iespējas lauku attīstībai.
Šī ir lieliska iespēja mums visiem iesaistīties prezidentūras norisē un izteikt viedokli svarīgos jautājumos!
Pasākuma dalībnieki varēs uzklausīt iedvesmas stāstus no praktiķiem un ekspertiem, dalīties ar savu praktisko pieredzi un zināšanām, interaktīvā veidā diskutēt kopīgās sesijās un darba grupās par šādiem jautājumiem:
- lauku ekonomiskais potenciāls kā pienesums konkurētspējīgākai ES;
- lauku un mazpilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana, pilnveidojot pilsonisko aktivitāti ārpus attīstības centriem;
- iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana.
Lauku kopienu parlaments noslēgsies ar kopīgi izstrādātu rezolūciju, kas iekļaus kopienu un politikas veidotāju apņemšanos konkrētām rīcībām nākamajos 2 gados un ilgtermiņā. Rezolūciju, ar aicinājumu iesaistīties tās īstenošanā, dalībnieki nodos atbildīgajām iestādēm Latvijā un Eiropas Savienībā. Latvijas kā prezidējošās valsts izstrādātā lauku kopienu rezolūcija tiks iekļauta arī diskusijās 2015. gada Eiropas Lauku parlamentā Skotijā.
Katras Lauku kopienu parlamenta dienas vakarā iepazīsimies ar Līgatni un apkārtējiem novadiem, kā arī ar Latvijas un citu valstu dalībnieku kopienu ikdienas dzīvi, kultūru, tradīcijām, garšām, skaņām un dančiem neformālā gaisotnē.
Pasākuma noslēgumu pavadīsim ceļojošajās darbnīcās, iepazīstot iedvesmojošus un praktiskus kopienu attīstības stāstus, kas tiks veidoti sadarbībā ar biedrību „Cēsu rajona lauku partnerība”.
Uz Lauku kopienu parlamentu ir aicināts ikviens lauku iedzīvotājs, vietējo kopienu līderis, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvis, deputāts, lauku attīstības jautājumu speciālists, ministriju pārstāvis un politikas veidotājs. Aicināts ikviens, kurš ir gatavs līdzdarboties kvalitatīvas dzīves veidošanā mazajās pilsētās un lauku reģionos, lai visā Latvijā ir laba dzīvošana!
Dalība Lauku kopienu parlamentā ir bez maksas!
Šī ir lieliska iespēja mums visiem iesaistīties prezidentūras norisē un izteikt viedokli svarīgos jautājumos!
Pasākuma dalībnieki varēs uzklausīt iedvesmas stāstus no praktiķiem un ekspertiem, dalīties ar savu praktisko pieredzi un zināšanām, interaktīvā veidā diskutēt kopīgās sesijās un darba grupās par šādiem jautājumiem:
- lauku ekonomiskais potenciāls kā pienesums konkurētspējīgākai ES;
- lauku un mazpilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana, pilnveidojot pilsonisko aktivitāti ārpus attīstības centriem;
- iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana.
Lauku kopienu parlaments noslēgsies ar kopīgi izstrādātu rezolūciju, kas iekļaus kopienu un politikas veidotāju apņemšanos konkrētām rīcībām nākamajos 2 gados un ilgtermiņā. Rezolūciju, ar aicinājumu iesaistīties tās īstenošanā, dalībnieki nodos atbildīgajām iestādēm Latvijā un Eiropas Savienībā. Latvijas kā prezidējošās valsts izstrādātā lauku kopienu rezolūcija tiks iekļauta arī diskusijās 2015. gada Eiropas Lauku parlamentā Skotijā.
Katras Lauku kopienu parlamenta dienas vakarā iepazīsimies ar Līgatni un apkārtējiem novadiem, kā arī ar Latvijas un citu valstu dalībnieku kopienu ikdienas dzīvi, kultūru, tradīcijām, garšām, skaņām un dančiem neformālā gaisotnē.
Pasākuma noslēgumu pavadīsim ceļojošajās darbnīcās, iepazīstot iedvesmojošus un praktiskus kopienu attīstības stāstus, kas tiks veidoti sadarbībā ar biedrību „Cēsu rajona lauku partnerība”.
Uz Lauku kopienu parlamentu ir aicināts ikviens lauku iedzīvotājs, vietējo kopienu līderis, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvis, deputāts, lauku attīstības jautājumu speciālists, ministriju pārstāvis un politikas veidotājs. Aicināts ikviens, kurš ir gatavs līdzdarboties kvalitatīvas dzīves veidošanā mazajās pilsētās un lauku reģionos, lai visā Latvijā ir laba dzīvošana!
Dalība Lauku kopienu parlamentā ir bez maksas!
|
|
|
Biedrība "Latvijas Lauku forums" ir noslēgusi līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu par projekta „Lauku kopienu parlamenta „Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos” organizēšana” īstenošanu,
projekta līguma Nr.2014.LV/PR/03/04. Projektu finansē Latvijas Valsts.
projekta līguma Nr.2014.LV/PR/03/04. Projektu finansē Latvijas Valsts.
Otrais Latvijas Lauku kopienu parlaments 2015. gada 3. līdz 5. jūnijā notiks Līgatnē!
Sveicam Līgatnes organizatoru komandu un vietējos iedzīvotājus ar iespēju uzņemt ap 300 lauku attīstības entuziastus no daudzām Eiropas un pasaules valstīm, radot neaizmirstamas sajūtas dalībniekiem un nozīmīgu ieguldījumu attīstības veidošanā.
Sveicam Līgatnes organizatoru komandu un vietējos iedzīvotājus ar iespēju uzņemt ap 300 lauku attīstības entuziastus no daudzām Eiropas un pasaules valstīm, radot neaizmirstamas sajūtas dalībniekiem un nozīmīgu ieguldījumu attīstības veidošanā.
Ceļā uz 2. Latvijas Lauku kopienu parlamentu:
Latvijas prezidentūra ES padomē - iespēja lauku iedzīvotājiem līdzdarboties kopīgas Eiropas veidošanā!
Rīkojot 1. Latvijas Lauku kopienu parlamentu 2013.gadā, mēs, Latvijas Lauku forujms, jau zinājām, ka nākamajam parlamentam, kas notiks 2015.gada jūnijā, jābūt vienam no Latvijas prezidentūras kalendārā iekļautajiem pasākumiem.
Lai arī mūsu rīcībā bija vēl divi gadi, uzreiz pēc parlamenta aktīvi ķērāmies klāt 2. [Latvijas Lauku kopienu] parlamenta rīkošanai un darījām visu iespējamo, lai vairotu šī pasākuma nozīmīgumu, tostarp arī starptautiskā līmenī, lai tas būtu cienīgs nest prezidentūras aktivitātes godu. Šī iemesla dēļ mēs esam aktīvi iesaistījušies Eiropas Lauku parlamenta rīkošanā un norisē, noslēguši sadarbības līgumu ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu, iesaistījušies dažādās nacionālās platformās, kā arī devušies pieredzes apmaiņā uz Lietuvu, kur ES prezidentūra jau bijusi, lai smeltos labu pieredzi pilsoniskās aktivitātes iesaistē ES prezidentūras laikā.
Tāpat Lauku forums kā LAPAS biedra organizācija ir iesaistījusies un ņems aktīvu dalību Attīstības sadarbības projektā, kurā viena no aktivitātēm ir Attīstības foruma organizācija.
Lai arī mūsu rīcībā bija vēl divi gadi, uzreiz pēc parlamenta aktīvi ķērāmies klāt 2. [Latvijas Lauku kopienu] parlamenta rīkošanai un darījām visu iespējamo, lai vairotu šī pasākuma nozīmīgumu, tostarp arī starptautiskā līmenī, lai tas būtu cienīgs nest prezidentūras aktivitātes godu. Šī iemesla dēļ mēs esam aktīvi iesaistījušies Eiropas Lauku parlamenta rīkošanā un norisē, noslēguši sadarbības līgumu ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu, iesaistījušies dažādās nacionālās platformās, kā arī devušies pieredzes apmaiņā uz Lietuvu, kur ES prezidentūra jau bijusi, lai smeltos labu pieredzi pilsoniskās aktivitātes iesaistē ES prezidentūras laikā.
Tāpat Lauku forums kā LAPAS biedra organizācija ir iesaistījusies un ņems aktīvu dalību Attīstības sadarbības projektā, kurā viena no aktivitātēm ir Attīstības foruma organizācija.
NVO pārstāvji pieredzes braucienā Viļņā, Lietuvā, šī gada aprīlī.
Ja sākotnēji mūsu organizācijas mērķis bija Latvijas prezidentūras laiku izmantot, lai vērstu uzmanību mums aktuālajiem jautājumiem, tad šobrīd esam apzinājušies, ka prezidentūra ir laiks, kurā mēs kā organizācija varam un drīkstam runāt par visai ES aktuālām tēmām kontekstā ar lauku un lauku kopienu attīstības jautājumiem. Mēs esam gandarīti par Latvijas prezidentūras izvirzītajām prioritātēm un pamatprincipiem, jo spējam tos attiecināt uz lauku kopienu ikdienu un meklēt risinājumus, kā lauku kopienas var kalpot par resursu mērķu sasniegšanai. Tāpat esam gandarīti redzot, ka ES risināmie un Latvijas aktuālie jautājumi var sekmēt lauku un lauku kopienu ilgtspēju gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs.
„Pastāvēs, kas pārmainīsies” vistiešākajā veidā attiecas arī uz lauku kopienu ilgtspēju. Mūsdienās, 21.gadsimtā, kad reģionālās attīstības virzītājspēks ir nevis agrāra, nevis industriāla un pat ne zināšanu ekonomika, bet gan radoša ekonomika, ir jādomā, kā lauku teritorijās un mazpilsētās radīt priekšnosacījumus ilgtspējīgai izaugsmei.
Lauku foruma norises vieta - Līgatnes kulūras centrs
|
Lauku foruma norises vieta - ceļā uz Līgatnes estrādi
|
Gan Latvijā, gan Eiropā ir jāveicina nodarbinātība caur ātri augošo IT sektoru, kas sevī ietver strauju popularitāti iegūstošo attālinātā darba principu. Šis ir jautājums par lauku iedzīvotāju vēlmi un kapacitāti strādāt attālināti, kā arī dažādu (pārsvarā aglomerācijas bāzēto) industriju un iestāžu spēju pieņemt darba kultūras maiņu, kur nozīmīga vieta atvēlēta darbam mājās vai attālinātā darba centros.
Visas Eiropas lauku attīstības virzībā aktuāla ir tāda lauku ekonomikas dažādošana, kurā atrodas vieta ne tikai tādām tradicionālām nodarbēm kā lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, bet arī uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība balstīta uz pētniecību un inovāciju vai arī kuru bizness ir saistīts ar šīm jomām.
Latvija ir valsts, kura ne tikai lepojas, bet var būt arī kā paraugs citām valstīm pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā. Lauku iedzīvotājiem būtiski ir izmantot dažādas interneta platformas kā līdzekli, kas ļauj pārvarēt fizisko attālumu starp vietu, kur dzīvo indivīds, un vietu, kur tiek pieņemti lēmumi. Latvija var lepoties un nodot pieredzi arī dažādu sociālo inovāciju jomā, kas būtiska lauku kopienu attīstībai, piemēram, Pārmaiņu iniciatīvas skolām. Vairāku gadu garumā Lauku forums bijis ciešs sadarbības partneris Sorosa fondam Latvijā, lai veicinātu skolu atvērtību sabiedrībai.
Jauniešu migrācija – viena no ES prezidentūras prioritātēm – aktuāla arī lauku kopienām. Kā reaģēt uz jauniešu migrāciju uz lielpilsētām un ekonomiski attīstītākām valstīm: kā ceļu uz iznīcību vai iespēju jauniešiem celt savu kapacitāti un atgriezties? Vai Eiropas lauki var būt interesanti arī jaunietim? Kopienu atvērtība jauniem cilvēkiem, pārmaiņām, jaunajam?
Lielākais Lauku foruma izaicinājums ES prezidentūras laikā būs aktualizēt globālus un ES līmeņa jautājumus un prioritātes lokālā – indivīda un kopienas – līmenī. Tāpat izaicinājums būs parādīt, ka un kā globālas lietas ietekmē mūs katru un kā mēs varam ietekmēt pārējo pasauli un ES kopīgos mērķus.
Tiekamies 2015.gada 3., 4. un 5.jūnijā Lauku kopienu parlamentā un Attīstības forumā Līgatnē!
Raksts pārpublicēts no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta mājas lapas:
https://www.es2015.lv/lv/gatavosanas-prezidenturai/pieredzes-stasti/321-prezidentura-iespeja-lauku-iedzivotajiem-lidzdarboties-kopigas-eiropas-veidosana
Visas Eiropas lauku attīstības virzībā aktuāla ir tāda lauku ekonomikas dažādošana, kurā atrodas vieta ne tikai tādām tradicionālām nodarbēm kā lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, bet arī uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība balstīta uz pētniecību un inovāciju vai arī kuru bizness ir saistīts ar šīm jomām.
Latvija ir valsts, kura ne tikai lepojas, bet var būt arī kā paraugs citām valstīm pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā. Lauku iedzīvotājiem būtiski ir izmantot dažādas interneta platformas kā līdzekli, kas ļauj pārvarēt fizisko attālumu starp vietu, kur dzīvo indivīds, un vietu, kur tiek pieņemti lēmumi. Latvija var lepoties un nodot pieredzi arī dažādu sociālo inovāciju jomā, kas būtiska lauku kopienu attīstībai, piemēram, Pārmaiņu iniciatīvas skolām. Vairāku gadu garumā Lauku forums bijis ciešs sadarbības partneris Sorosa fondam Latvijā, lai veicinātu skolu atvērtību sabiedrībai.
Jauniešu migrācija – viena no ES prezidentūras prioritātēm – aktuāla arī lauku kopienām. Kā reaģēt uz jauniešu migrāciju uz lielpilsētām un ekonomiski attīstītākām valstīm: kā ceļu uz iznīcību vai iespēju jauniešiem celt savu kapacitāti un atgriezties? Vai Eiropas lauki var būt interesanti arī jaunietim? Kopienu atvērtība jauniem cilvēkiem, pārmaiņām, jaunajam?
Lielākais Lauku foruma izaicinājums ES prezidentūras laikā būs aktualizēt globālus un ES līmeņa jautājumus un prioritātes lokālā – indivīda un kopienas – līmenī. Tāpat izaicinājums būs parādīt, ka un kā globālas lietas ietekmē mūs katru un kā mēs varam ietekmēt pārējo pasauli un ES kopīgos mērķus.
Tiekamies 2015.gada 3., 4. un 5.jūnijā Lauku kopienu parlamentā un Attīstības forumā Līgatnē!
Raksts pārpublicēts no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta mājas lapas:
https://www.es2015.lv/lv/gatavosanas-prezidenturai/pieredzes-stasti/321-prezidentura-iespeja-lauku-iedzivotajiem-lidzdarboties-kopigas-eiropas-veidosana
Kas ir Latvias Lauku kopienu parlaments?
Lauku parlamenta ideja balstīta uz līdzdalīgas demokrātijas un lauku kopienu kapacitātes paaugstināšanu un tā mērķis ir radīt veiksmīgus risinājumus un jaunas iespējas lauku attīstībai, iniciējot dažādu pušu sadarbību vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā.
Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās uz līdzvērtīgu dialogu/diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem kā rezultātā tiks izstrādāta kopienu parlamenta rezolūcija, kuras izpildes pārraudzību uzņemas Latvijas Lauku forums.
Šī rīcība veidojusies, reaģējot uz pēdējā laikā arvien skaļāk izteiktajiem viedokļiem gan no ekonomistu, gan politikas veidotāju puses par lauku telpas neizbēgamu bojāeju un, ņemot vērā tādu valstu kā Zviedrija un Igaunija lauku attīstības pieredzi, kurās veiksmīgi tiek realizēta lauku telpas kā ekonomiski aktīvas un apdzīvotas valsts daļas attīstības politika.
1. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika 2013. gada vasarā Preiļu, Līvānu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadā, ko organizēja Latvijas Lauku forums un Preiļu rajona partnerība ar lielu sadarbības partneru un iedzīvotāju atbalstu.
2. Latvijas Lauku kopienu parlaments notiks 2015. gadā.
Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās uz līdzvērtīgu dialogu/diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem kā rezultātā tiks izstrādāta kopienu parlamenta rezolūcija, kuras izpildes pārraudzību uzņemas Latvijas Lauku forums.
Šī rīcība veidojusies, reaģējot uz pēdējā laikā arvien skaļāk izteiktajiem viedokļiem gan no ekonomistu, gan politikas veidotāju puses par lauku telpas neizbēgamu bojāeju un, ņemot vērā tādu valstu kā Zviedrija un Igaunija lauku attīstības pieredzi, kurās veiksmīgi tiek realizēta lauku telpas kā ekonomiski aktīvas un apdzīvotas valsts daļas attīstības politika.
1. Latvijas Lauku kopienu parlaments notika 2013. gada vasarā Preiļu, Līvānu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadā, ko organizēja Latvijas Lauku forums un Preiļu rajona partnerība ar lielu sadarbības partneru un iedzīvotāju atbalstu.
2. Latvijas Lauku kopienu parlaments notiks 2015. gadā.
1. Latvijas Lauku kopienu parlaments (1. LLKP) pagājušā gada vasarā noslēdzās ar rezolūciju, kurā iekļautas darbības, ko nepieciešams īstenot kopienu, pašvaldību un nacionālā līmenī līdz 2015. gadam, lai veicinātu Latvijas lauku un mazpilsētu kopienu attīstību un risinātu kopienām aktuālos jautājumus.
Šo darbību īstenošanā aicinām iesaistīties gan valsts pārvaldi, gan pašvaldības, gan nacionālā mēroga NVO, tomēr liela daļa darbu ir jāuzņemas mums pašiem – kopienām.
Biedrība "Latvijas Lauku forums" līdztekus dažādām ikdienas aktivitātēm (vairāk par LLF darbībām un citām iniciatīvām LLF mājas lapā), īsteno izveidotās iniciatīvas - 1.Latvijas Lauku kopienu parlamenta laikā izstrādāto rezolūciju, kas sniedz konkrētus risinājumus tiem izaicinājumiem, kas ir svarīgi Latvijas lauku kopienām. Lasi un iesaisties rezolūcijas īstenošanā: LLKP rezolūcija.
Rezolūcijas izpildes gaitas regulāru uzraudzību, iesaisti tās īstenošanā un darbu pie ilgtspējīgas lauku kopienas nozīmi un lomu reģionālo attīstības jautājumu risināšanā veic Latvijas Lauku kopienu paralamenta padome, kurā darbojas 12 dažādu organizāciju un institūciju pārstāvji. Lasi vairāk par padomes darbu.
Turpinot stiprināt Latvijas lauku kopienu attīstības iniciatīvas, kā arī turpinot 1.Latvijas Lauku kopienu parlamentā aizsāktās diskusijas, Latvijas Lauku forums sadarbībā ar iniciatīvu „Pārmaiņu iespējas skolām” organizēja Latvijas Lauku kopienu nedēļu, kur tika akcentēta nepieciešamība uzlabot komunikāciju, veicināt pieredzes apmaiņu un sadarbību starp kopienām visā Latvijā, jo daudz labās pieredzes stāstu ir pašās kopienās.
Rezolūcijas izpildes gaitas regulāru uzraudzību, iesaisti tās īstenošanā un darbu pie ilgtspējīgas lauku kopienas nozīmi un lomu reģionālo attīstības jautājumu risināšanā veic Latvijas Lauku kopienu paralamenta padome, kurā darbojas 12 dažādu organizāciju un institūciju pārstāvji. Lasi vairāk par padomes darbu.
Turpinot stiprināt Latvijas lauku kopienu attīstības iniciatīvas, kā arī turpinot 1.Latvijas Lauku kopienu parlamentā aizsāktās diskusijas, Latvijas Lauku forums sadarbībā ar iniciatīvu „Pārmaiņu iespējas skolām” organizēja Latvijas Lauku kopienu nedēļu, kur tika akcentēta nepieciešamība uzlabot komunikāciju, veicināt pieredzes apmaiņu un sadarbību starp kopienām visā Latvijā, jo daudz labās pieredzes stāstu ir pašās kopienās.
|
Iepazīsties ar dokumentu, kurā apkopotas kopienu nedēļas dalībnieku darbības, idejas un ieteikumi par katru no 56 Lauku kopienu parlamenta punktiem.
Lai ielādētu pilnu dokumenta versiju, spied te:
|
| ||
|
|
|
Programmu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šī informācija ir sagatavota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta „Līdzdalīgas demokrātijas kultūras iedzīvināšana Latvijas lauku telpā Lauku Kopienu parlamenta darbības formātā” (nr. 2012.EEZ/DAP.MAC/098/1/NAC/012) ietvaros. Par tās saturu atbild biedrība «Latvijas Lauku forums».
